Informações:
Sinopse
Ziu dienesta veidota rta intervija ar amatpersonm, politiiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un viedoka lderiem par bra aktualittm.
Episódios
-
Arnis Sauka: Ēnu ekonomikas ziņā situācija Latvijā nav uzlabojusies
30/05/2023 Duração: 16minLatvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera sadarbībā ar Rīgas Ekonomikas augstskolu šodien, 30. maijā, prezentēs ikgadējo pētījumu par ēnu ekonomiku Baltijas valstīs. Rīgas ekonomikas augstskolas profesors un Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka Latvijas Radio sacīja, ka pētījumā diemžēl nebūs daudz labu ziņu. Situācija Latvijā nav uzlabojusies. Ēnu ekonomikas ziņā arī Lietuvā situācija pasliktinās, savukārt Igaunija uzrāda izteiktu ēnu ekonomikas samazināšanos. Sauka stāsta, ka Latvijā joprojām ir izteikta aplokšņu algu problēma un tur nevar vainot tikai uzņēmējus.
-
Latvijā ļoti maz biotopu veidu ir labā stāvoklī. Saruna ar Dabas fonda pārstāvi
27/05/2023 Duração: 14minDabas skaitīšanas dati liecina, ka Latvijā vissliktāk šobrīd klājas dabiskajiem zālājiem un arī pārējām biotopu grupām būtiski jāuzlabo apsaimniekošana. Pētot dažādas dzīvotnes kopumā 1,3 miljonu hektāru platībā, ir iegūti pilnīgākie dati par Latvijas dabu valsts vēsturē. Par to, kā šie dati nākotnē kalpos vai jau kalpo dabas vērtību saglabāšanas politikā, kāda situācija ir Eiropas Savienībā kopumā un kāda būs Latvijas biotopu daudzveidība nākotnē plašāk sarunā ar Latvijas Dabas fonda politikas koordinatori Baibu Vitajevsku-Baltvilku. Nupat noslēgusies dabas skaitīšana, kas ir būtiskākie un izceļamie rezultāti, ko kopumā Latvijas dabas aizsardzības sektors no šī apjomīgā projekta secina? Kādā stāvoklī ir Latvijas dabas daudzveidība? Baiba Vitajevska-Baltvilka: Jā, dabisko zālāju stāvoklis šobrīd ir kritiski slikts, tas ir tikai 1% no Latvijas teritorijas, kas ir ļoti liels kritums, salīdzinot 30 gadu laikā. Simts gadu laikā platību samazinājums ir pat 30% apmērā. Protams, mēs dzīvojam daudz citādāk, nekā to
-
Pētniece: Laba pārvaldība pašvaldībās ir vajadzīga gan iedzīvotājiem, gan investoriem
26/05/2023 Duração: 09minVērtējot pašvaldību pārvaldību, to vislabāk var redzēt caur līdzdalību pašvaldību vēlēšanās, un pagājušoreiz "tā nebija pārāk laba, jo tikai 34% no balsstiesīgajiem vēlētājiem uz tām atnāca", intervijā Latvijas Radio sacīja domnīcas "Providus" vadošā pētniece Līga Stafecka. Laba pārvaldība pašvaldībās ir vajadzīga ne vien pašiem Latvijas iedzīvotājiem, bet arī investoriem. Pēc tā tiek vērtēta investoru ienākšana Latvijā, norāda pētniece. Viņa teica, ka katru dienu pastarpināti saskaramies ar šo labās pārvaldības terminu. Administratīvi teritoriālā reforma "ir ļoti sarežģīta", un ilgtermiņa novērtējums, lai redzētu, vai pašvaldībās cilvēkiem ir sniegta labāka dzīves kvalitāte, "ir vismaz piecgades jautājums"," vērtē Līga Stafecka. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija sadarbībā ar sabiedriskās politikas centru "Providus" un Eiropas Padomi šodien rīko konferenci "Laba pārvaldība pašvaldībās: priekšnoteikums vajadzībās balstītai teritorijas attīstības un ES fondu investīciju plānošanai".
-
Viktors Valainis: Kuru kandidātu atbalstīt prezidenta vēlēšanas, ZZS lems vēlēšanu dienā
24/05/2023 Duração: 11minVisi trīs prezidenta amata kandidāti ir spēcīgi, taču lēmumu par labu kādam no šiem kandidātiem Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) deputāti pieņems vien vēlēšanu dienā. To intervijā Latvijas Radio atkārtoti uzsvēra ZZS Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis. Šobrīd politiskais spēks vērtējot visas kandidātu publiskās uzstāšanās un izteikumus. Uz jautājumu, vai ZZS pēc prezidenta vēlēšanām varētu kļūt par koalīcijas biedru, Valainis atbildēja, ka šobrīd esošā valdība ir rīcībnespējīga un darbs tajā neesot pašmērķis. Turklāt esot citi mehānismi, kā nokļūt valdībā, nevis izmantojot prezidenta vēlēšanas.
-
Jānis Siksnis: Finansējumam sabiedriskajiem medijiem ir jābūt līdzvērtīgam Eiropas vidējam
23/05/2023 Duração: 09minNākamās nedēļas beigās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) vajadzētu apstiprināt darba grupu ziņojumus, kas skar abu sabiedrisko mediju apvienošanu un finansēšanas modeļu maiņu, intervijā Latvijas Radio norādīja padomes vadītājs Jānis Siksnis. "Jaunajam sabiedrisko mediju finansēšanas modelim ir jābūt neatkarīgam no politiskajām prioritātēm, tam ir jābūt piesaistītam pie tāda ekonomikas attīstību raksturojoša rādītāja kā IKP vai nodokļu ieņēmumiem," šādu viedokli Finanšu ministrijai pauž SEPLP, sacīja Siksnis. SEPLP vadītājs Jānis Siksnis intervijā Latvijas Radio norādīja, ka tam, vai tiks mainīti sabiedrisko mediju finansēšanas modeļa principi, būs "nepieciešams politisks lēmums", piebilstot, ka Finanšu ministrija "uzskata, ka nekas nebūtu jāmaina un viss ir kārtībā". Siksnis sacīja, ka finansējuma apjomam sabiedriskajiem medijiem ir jābūt līdzvērtīgam Eiropas vidējam rādītājam, kas ir 0,16 procenti no iekšzemes kopprodukta. Šo lietu SEPLP šodien, 23. maijā, mēģinās arī pamatot S
-
Raimonds Čudars: Latvijai enerģētikā jāizmanto iespējas, kas ir pieejamas pašu valstī
22/05/2023 Duração: 11minLatvijai enerģētikas jomā jāizmanto tās iespējas, kas ir pieejamas tieši mūsu valstī, intervijā Latvijas Radio teica Klimata un enerģētikas ministrs Raimonds Čudars no Jaunās Vienotības. Viņš norādīja, ka Baltijas reģionā trūkst enerģijas, un to iespējams aizpildīt vien ar atjaunīgajiem energoresursiem. Par šo tematu šodien, 22. maijā, Saeimā norisināsies enerģētikas forums, kurā spriedīs par izaicinājumiem enerģētikas jomā, par turpmākajām patēriņa prognozēm, enerģijas ražošanu un piegāžu drošību.
-
Zanda Martens: Vācija atbalstā Ukrainai varbūt bijusi klusāka, toties pilda solīto
20/05/2023 Duração: 38minVācija savā atbalstā Ukrainai publiski ir bijusi klusāka, atšķirībā no citām valstīm, taču tā izdara to, ko ir apsolījusi. To intervijā Latvijas Radio uzsvēra Bundestāga deputāte, latviete Zanda Martens, piebilstot, ka Vācija ir uzticams Ukrainas sabiedrotais, ko atzīst arī paši ukraiņi. Politiķe intervijā stāsta ne tikai par Vācijas atbalstu Ukrainai un Vācijā esošo ukraiņu bēgļu integrāciju, bet arī par Vācijas problēmām un izaicinājumiem ekonomikā. Parlamentāriete arī atklāj, kādam, viņasprāt, būtu jābūt Latvijas Valsts prezidentam un pauž viedokli, ka jautājumā par Stambulas konvencijas ratifikāciju būtiska ir plaša diskusija sabiedrībā.
-
Ekonomikas ministrija piedāvās vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem uzņēmumiem
19/05/2023 Duração: 13minLai uzlabotu uzņēmējdarbības vidi, Ekonomikas ministrija piedāvās vienkāršot nodokļu sistēmu mazajiem uzņēmumiem. Tas izriet no ekonomikas ministres, Nacionālās apvienības politiķes Ilzes Indriksones paustā intervijā Latvijas Radio. Viņa sacīja, ka algas būtiski kāpj, darbaspēks lētāks nekļūs, tāpēc uzņēmējiem pašiem ir jādomā, kā efektivizēt savus procesus un strādāt produktīvāk. Runājot par uzņēmēju pārmetumiem, ka valsts iestādes kavē Eiropas naudas apguvi un birokrātijas dēļ to varam zaudēt, ministre atzina iestāžu kavēšanos un neizlēmību:
-
Elīna Pinto: Latvijas politikā daudz kalkulē par tikšanu amatos, par maz runā par darbiem
18/05/2023 Duração: 11minAtjaunotās Latvijas paaudzei ir jāuzņemas pilna atbildība par mūsu valsti, cilvēkiem vairāk jāpiedalās lēmumu pieņemšanā, jāizskauž vardarbība sabiedrībā. Tās ir dažas no tēzēm, ko uzsver Valsts prezidenta amata kandidāte Elīna Pinto. Intervijā Latvijas Radio viņa izteicās, ka viņai ir arī pieredze starptautiskos jautājumos, kas prezidenta amatā ir būtiski. Pinto sacīja, ka Latvijas politikā tiek pārāk daudz kalkulēts par tikšanu amatos, bet pārāk maz runāts par idejām un darāmajiem darbiem.
-
Valsts kontrole: Valsts institūcijas prot sagatavot pārskatus, klibo atbilstības jautājumi
17/05/2023 Duração: 09minValsts kontrole ir noslēgusi ikgadējo finanšu revīziju valsts augstākajās institūcijās. Kā intervijā Latvijas Radio vērtēja Valsts kontroles padomes locekle Ilze Bādere, mūsu valsts iestādes prot sagatavot gada pārskatus, turklāt revidentu atrastās kļūdas 95 % gadījumu institūcijas ir izlabojušas. Taču arvien klibo atbilstības jautājumi, ko Valsts kontrole sāka pētīt pirms astoņiem gadiem. Tas ir – vai izvirzītie mērķi ir sasniegti un nauda izlietota atbilstoši un lietderīgi? Valsts ir dāsni piešķīrusi naudu tā sauktajiem prioritārajiem pasākumiem, taču tie nav īstenoti. Revidente arī norādīja, ka valstij arvien nav izdevusies sāktā atalgojuma reforma, kā dēļ dažādās iestādēs algu atšķirības par vienādiem amatiem ir būtiskas un draud kvalificēta darbaspēka aizplūšana.
-
Uldis Pīlēns: Sacensība par labāko Valsts prezidenta amata pretendentu ir vajadzīga
16/05/2023 Duração: 11minSacensība par labāko Valsts prezidenta amata pretendentu ir bijusi vajadzīga, un visi kandidāti varēs piedāvāt kvalitatīvu diskusiju valsts turpmākajai attīstībai. Tā intervijā Latvijas Radio teica Apvienotā saraksta kandidāts Uldis Pīlēns. Viņš pieminēja, ka mūsu iedzīvotāju pirktspēja ir kritusies par 20 procentiem, tāpēc sabiedrības neticība valsts varai būtiski augusi. Šādos apstākļos nevarot tikai darīt ierastos rutīnas darbus un braukāt uz konferencēm ārzemēs. Pīlēns sola, ka nepiekritīs "Stabilitātes" prasībām par rīcību krievu valodas jautājumā pret šīs partijas balsīm, kā arī nedomā, ka prezidenta vēlēšanām jāseko izmaiņām koalīcijā.
-
Ukraina vēstnieks Latvijā: Latvieši pret mums izturas kā pret īstiem draugiem
12/05/2023 Duração: 10minPašreizējais Latvijas prezidents Egils Levits būtu labs tiesneša amata kandidāts starptautiskam tribunālam, kas iztiesātu Krievijas agresiju pret Ukrainu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja jaunais Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols. Ukrainas vēstnieks arī paudis pārliecību, ka objektīvā Krievijas noziegumu pret Ukrainu iztiesāšanā būs iesaistīti labākie tiesneši. Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucevols cer uz drīzu starptautiska juridiska mehānisma izveidi Krievijas pastrādāto kara noziegumu Ukrainā izmeklēšanai.
-
Politoloģe: Levita lēmums nekandidēt zināmā mērā pārsteidz
11/05/2023 Duração: 08minEgils Levits tomēr nekandidēs uz otro termiņu Valsts prezidenta amatā. Šodien. 11. maijā, par savu kandidātu paziņos partija "Progresīvie", bet Zaļo un zemnieku savienība pirmajā Valsts prezidenta vēlēšanu kārtā kandidātu nevirzīs. Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras docente Lelde Metla-Rozentāle sarunā ar Latvijas Radio atzina, ka Levita lēmums nekandidēt zināmā mērā pārsteidz, jo viņš par gatavību kandidēt paziņoja samērā nesen – 19.aprīlī, mazāk nekā pirms mēneša. „Process ap prezidenta vēlēšanām kļuvis interesantāks”, sacīja Lelde Metla-Rozentāle, reaģējot uz Valsts prezidenta paziņojumu par atteikšanos kandidēt uz nākamo termiņu. Savukārt, Levita aicinājumam atteikties kandidēt arī otram izvirzītajam kandidātam, politoloģe neredzot loģiku. Politoloģe norādīja, ka ar 39 "Jaunās Vienotības" un Nacionālās apvienības balsīm ievēlēšanai nepietiek, un acīmredzot Levits nolēma nekandidēt, "lai nebūtu publiskais apkaunojums". Par to, kāds rezultāts varētu būt gaidāms 31. maijā, kad Saeim
-
Eiropas Parlamentā spriedīs par operatīvāku palīdzību Ukrainai. Saruna ar Sandru Kalnieti
09/05/2023 Duração: 08minEiropas Parlamentā šodien, 9. maijā, spriedīs par papildu un operatīvāku palīdzību Ukrainai. "Lielākās grūtības ir tās, ka šobrīd Eiropai ir jāsaražo šī nepieciešamā munīcija," Latvijas Radio skaidroja Eiropas Parlamenta deputāte Sandra Kalniete (Jaunā Vienotība). Ukraina, kas ir Eiropas Savienības kandidātvalsts, kopā ar Eiropas Savienību šodien atzīmes Eiropas dienu. "Ukraina kļūst eiropeiskāka, [..] aptaujās skaidri parādās ukraiņu attieksmes maiņa," vērtēja Kalniete.
-
Dace Pelēkā: Diezin vai ēnu ekonomiku izdosies apkarot līdz nullei
08/05/2023 Duração: 12min"Ar ēnu ekonomikas mazināšanu Latvijā neveicas tik labi kā gribētos," intervijā Latvijas Radio atzina Finanšu ministrijas Ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinācijas departamenta direktore Dace Pelēkā, atgādinot, ka ēnu ekonomika rada ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi. Aplokšņu alga joprojām ir lielākā ēnu ekonomikas komponente. Skaidrojot, kādēļ ēnu ekonomiku Latvijā ir tik grūti apkarot, Pelēkā vērtēja, ka "ir pienācis laiks beigt runāt par ēnu ekonomikas apkarošanu, jo diezin vai to izdosies apkarot līdz nullei". Viņasprāt, jāraugās ir uz ēnu ekonomikas ierobežošanu vai mazināšanu konkrētās nozarēs. "Viena no lielākajām ēnu ekonomikas komponentēm Latvijā nenoliedzami ir aplokšņu algas," skaidroja Dace Pelēkā, atzīmējot, ka tas nes līdzi arī tādas ēnu ekonomikas sastāvdaļas kā darījumu neuzrādīšana, fiktīvas darījumu ķēdes, izvairīšanās no nodokļu maksāšanas.
-
Režisors: Filmas "Zeme, kas dzied" pēdējā filmēšanas diena būs uz "ļoti augstas nots"
06/05/2023 Duração: 14minVairāku gadu ceļojums ar laika mašīnu – tā režisors Māris Martinsons dēvē darbu pie spēlfilmas "Zeme, kas dzied", kas vēsta par mūsu pirmo Dziesmu svētku tapšanu pirms 150 gadiem. 5. maijā atklāts pēdējais filmēšanas posms, kam kulminācija un arī noslēgums būs 14.maijā, kad kinopilsētiņā "Cinevilla" tiks rekonstruēts kāds pirmo svētku laikā ļoti nozīmīgs notikums. Pēc tam filmas sagatavošana pāries pēcapstrādes fāzē, lai pirmizrādi piedzīvotu šī gada novembrī. Pirms tam klajā nāks arī Māra Martinsona un Daiņa Īvāna romāns, kas arī vēstīs par pirmo Dziesmu svētku tapšanu. Jau pavisam drīz, 14.maijā, ar kāda simboliska notikuma atveidojumu beigsies apjomīgais filmas "Zeme, kas dzied" uzņemšanas process. Kāda ir iecerēta pēdējā filmēšanas diena? Cik simboliskums ir jaušs, cik nejaušs? Māris Martinsons: Nevarētu teikt, ka mēs speciāli plānojām filmēšanu tā, lai pēdējā diena būtu viena no svarīgākajām dienām. Jo lielākoties viss ir atkarīgs no aktieru laikiem un citiem apstākļiem. Bet mums ir sanācis ļoti labvē
-
Jānis Domburs: Latvijā trūkst ambiciozu cilvēku, lai mainītu situāciju
04/05/2023 Duração: 17minTeju pirms deviņiem gadiem žurnālists Jānis Domburs uzņēma dokumentālo filmu “4.maija republika”. Tas bija skarbs izvērtējums, kas noticis ar mūsu valsti kopš 1990.gada 4.maija līdz 2014.gadam. Tagad Jānis Domburs ir atgriezies Latvijas Televīzijā un turpina vadīt raidījuma “Kas notiek Latvijā?”, katru trešdienas vakaru aicinot diskutēt par būtiskiem notikumiem mūsu šodienas Latvijā. Tieši tāpēc aicinājām viņu uz sarunu – kādu viņš redz pašreizējo Latviju un ko mums vajadzētu darīt, lai dzīvotu labākā valstī.
-
Šlesers: "Latvija pirmajā vietā" atbalstīs Pīlēnu ievēlēšanai Valsts prezidenta amatā
03/05/2023 Duração: 11minJa Uldis Pīlēns piedāvās reformu Latvijas ekonomikai, tad kandidātam sagaidāms partijas "Latvija Pirmajā vietā" atbalsts, Latvijas Radio pauda "Latvija Pirmā vietā" frakcijas priekšsēdētājs Ainārs Šlesers. Šlesers norādīja, ka ir 99% iespēja, ka Pīlēns būs Valsts prezidents un tas esot atkarīgs no tā, vai viņš spēs piedāvāt reformas, kas sabiedrībai ir nepieciešamas.
-
"Progresīvie" turpina vērtēt, kuru kandidātu virzīt valsts prezidenta amatam
02/05/2023 Duração: 12minPartijā „Progresīvie” joprojām vērtē, kurš varētu būt šīs partijas izvirzītais kandidāts uz valsts prezidenta amatu. To šorīt Latvijas Radio pastāstīja Saeimas deputāts, frakcijas „Progresīvie” priekšsēdētājs Kaspars Briškens, uzsverot, ka politiskais spēks vērtējot tieši savu kandidātu. Briškens atteicās komentēt līdz šim izskanējušās iespējamās kandidātes Satversmes tiesas priekšsēdētājas Sanitas Osipovas vārdu, nosaukdams to par baumām.
-
Kara ieteikme uzņēmējdarbībā. Saruna ar eksperti no Ukrainas Marinu Saprikinu
29/04/2023 Duração: 11minŠonedēļ Rīgā noritēja Ukrainas - Baltijas ekonomikas forums, kurā uzņēmēji, investori, kā arī politikas veidotāji diskutēja par Ukrainas pieredzi, izaicinājumiem un biznesa iespējām kara apstākļos. Rīgā viesojās arī Ukrainas korporatīvās sociālās atbildības padomes “CSR Ukraine” priekšsēdētāja Marina Saprikina, kura kopš augusta ir atgriezusies dzimtenē, lai pieliktu arī savas pūles valsts ekonomikas atjaunošanā, neskatoties uz to, ka karš Ukrainā vēl turpinās. Par uzņēmējdarbības noturību kara laikā un gūtajām atziņām saruna ar Marinu Saprikinu. Marina, pastāstiet par sevi, kur bija jūsu mājas pirms kara sākuma Ukrainā, kādu darbu darījāt un kā šis karš izmainīja jūsu ikdienu? Marina Saprikina: Pirmkārt, man ir prieks būt šeit un būt starp draugiem, jo ceļā uz radio es redzēju vairākus Ukrainas karogus. Paldies par jūsu atbalstu. Es esmu no Austumukrainas un manai ģimenei karš sākās pirms astoņiem gadiem. Man nācās pārvietot savus vecākus no dzimtajām mājām, bet es pati jau ilgāku laiku dzīvoju Kijivas r