Rta Intervija

Priekšrocības godprātīgajiem nodokļu maksātājiem, saprotamāka valoda un datu analītikas progress. Tie ir Valsts ieņēmumu dienesta (VID) jaunās stratēģijas atslēgas vārdi. Valsts ieņēmumu dienests jaunu attīstības stratēģiju apstiprinājis laika posmam no 2023. līdz 2026. gadam. Dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme Latvijas Radio skaidroja, ka ar jauno datu analītikas iespēju varēs skaidrāk pārredzēt nozaru darbību. Saistībā ar ēnu ekonomiku Jaunzeme teica, ka tendences ir nemainīgas un joprojām lielākā problēma ir aplokšņu algas.

Dziesmu un deju svētku laikā gan iedzīvotāji, gan dalībnieki aicināti izmantot sabiedrisko transportu. To intervijā Latvijas Radio atzina 27. Vispārējo latviešu Dziesmu un 17. Deju svētku izpilddirektore Daina Markova. Vēl intensīvi notiekot pēdējie sagatavošanās darbi. Kā jauninājums būšot mikromobilitātes rīku novietnes pie svētku norises vietām. Pārvietošanās Rīgā būs izaicinājums - uzsvēra Markova.

Veselības aizsardzību mēs uztveram tāpat kā valsts aizsardzību. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Apvienotā saraksta izvirzītā veselības ministre Līga Meņģelsone, izsakot gandarījumu, ka izdevies vienoties par naudu veselības aprūpei. Ministre teica, ir daudz uzkrājušos problēmu un ka nauda tiks likta lietā vairākos posmos. 57 miljoni eiro tiks izlietoti uzreiz – šobrīd svarīgākiem izdevumiem – ambulatoram sektoram. Finanšu ministrs Arvils Ašeradens (Jaunā Vienotība) vakar, 19. jūinjā, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" pauda, ka pēc veselības aprūpei nepieciešamo 140 miljonu atrašanas valstī palikušas tikai rezerves neparedzētām situācijām.

Šodien, 19. jūnijā, Saeimā Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Uzņēmējdarbības attīstības apakškomisijas sēdē pārrunās Ārvalstu investīciju piesaisti un konkurētspēju Baltijas reģionā. Latvijas universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesors Gundars Bērziņš Latvijas Radio sacīja, ka ārvalstu investoriem ir svarīga virspeļņas gūšana – tātad būtiska ir darbaspēka pieejamība un zemi nodokļi. Bērziņš sacīja, ka Speciālajai darba grupai, kas patlaban strādā pie nodokļu izmaiņām, vajadzētu skaidri noformulēt, ko vēlas ar šo nodokļu reformu panākt.

Mūsdienās pensiju sistēma sastopas ar milzu izaicinājumiem. Turklāt ne tikai Latvijā. Tā ir demogrāfija, proti, vecāko cilvēku īpatsvars paliek arvien lielāks, turklāt – arvien pieaug gan dzīves ilgums, gan arī tas dzīves ilgums, kas vērtējams kā veselīgs. Otra lieta – pensiju kapitāla ilgstoša saglabāšana un vairošana. Valstu ekonomikas pārdzīvo lielas svārstības un krīzes var notikt teju, šķiet, viena pēc otras, kas ieguldījumiem liek te pieaugt vērtībā, te atkal to vērtība zūd. Valstu valdībām tagad bieži vien šīm problēmām ir viens risinājums – pensijas vecuma celšana. Taču neapmierinātība ar sistēmu kopumā un vieglajiem risinājumiem palielinās, un līdz ar to arī aug spiediens tomēr domāt citus risinājumus. Kā to visu sabalansēt un kā – galvenais – vecumdienas pavadīt pārticībā – par to visu saruna ar „SEB Life and Pension Baltic SE” valdes locekli Kristīni Lomanovsku.

Diemžēl cilvēce ir sasniegusi vēl vienu traģisku rekordu – līdz 2022. gada beigām vairāk nekā 108 miljoni cilvēku visā pasaulē bija spiesti pamest savas mājas un doties bēgļu gaitās. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja ANO Bēgļu aģentūras komunikācijas un ārējo attiecību pārstāve Ziemeļvalstīs un Baltijas valstīs Elizabete Arnsdorfa Haslunda. Viņa atzīmēja, ka bēgļu un piespiedu kārtā pārvietoto cilvēku skaita pieaugums saistīts ar Krievijas izraisīto karu Ukrainā, kā arī ar vairākām citām krīzēm un konfliktiem visā pasaulē, kuri retāk nonāk ziņu virsrakstos, jo tie norisinās attālos zemes nostūros.

Latvija nav tālu no ārkārtas stāvokļa izsludināšanas lauksaimniecībā sausuma dēļ, intervijā Latvijas Radio sacīja zemkopības ministrs Didzis Šmits no Apvienotā saraksta. Latvija var cerēt uz Eiropas atbalstu kompensācijās un pieļauj atbalstu valsts līmenī. Par ārkārtas situāciju varēšot vērtēt pēc Jāņiem, teica Šmits.

Kopš Krievijas uzsāktā kara Ukrainā ekspedīcijas uz izsūtījuma vietām Sibīrijā vairs nav iespējamas. To intervijā Latvijas Radio atzina režisore, fonda „Sibīrijas bērni” vadītāja Dzintra Geka. Arī pēdējie notikušie braucieni esot bijuši mokoši, lai visu noorganizētu. Geka sazinoties ar latviešu pēctečiem, kas dzīvo Sibīrijā un tagadējā kara kontekstā lūdz padomus kā rīkoties. Šajā dienā 1941. gada naktī notika Latvijas iedzīvotāju masveida izvešana uz PSRS Sibīrijas, Tālo Austrumu un Tālo Ziemeļu apgabaliem. Kopumā izsūtījumā nokļuva vairāk nekā 15 000 cilvēku. Pieminot Komunistiskā genocīda upurus, daudzviet Latvijā šodien norisināsies piemiņas pasākumi.

Latvijas iekšējā drošībā vērojama uzlabošanās, tā intervijā Latvijas Radio norādīja Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijas priekšsēdētājs Edvīns Šnore no Nacionālās apvienības. Līdz ar Krievijas sākto karu Ukrainā, Krievijas spējas īstenot aktivitātes Latvijā esot mazinājušās. Saeimas Iekšējās drošības apakškomisijā šodien, 13. jūnijā, izvērtēs Valsts drošības dienesta ikgadējo publisko darbības pārskatu un darbības aktualitātes.  

Attiecībā uz Ukrainas uzņemšanu NATO, ir jāapzinās tas, ka Ukrainai, pirmkārt, ir jāuzvar karš, un tas ir tas, uz ko visi šobrīd koncentrējas. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja NATO ģenerālsekretāra vietniece publiskās diplomātijas jautājumos Baiba Braže. Viņa vērsa uzmanību uz to, ka precedenti attiecībā uz jaunu valstu pievienošanos aliansei ir bijuši dažādi, tomēr Ukrainas gadījumā ir jāstrādā pie tā, lai brīdī, kad karš noslēdzas, vai notiek kaut kādas sarunas, ir neatkarīga un demokrātiska Ukraina, kas joprojām grib iestāties NATO.

Augstāk nav kur kāpt – Latvijas alpīnists, zemessargs un profesors Juris Ulmanis pirms dažām nedēļām uzkāpis pasaules augstākajā kalnā – Everestā. Turklāt viņš to paveica kopā ar latvieti Andri Balodi. Līdz tam Ulmanis bija uzkāpis katra kontinenta augstākajā punktā. Tagad ir sasniegts arī septītais un pēdējais. Tādējādi viņš kļuvis par vienu no retajiem latviešiem, kuram tas izdevies. No Āzijas smagā un izaicinājumiem bagātā piedzīvojuma, kas ir atstājis arī rētas, viņš nesen atgriezies Latvijā.      

"Priekšnosacījumi Ukrainas pretuzbrukumam ir izveidojušies," intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns, piebilstot, ka viņa redzējumā "vēl esam nosacītā sagatavošanās fāzē". Aktīvākās cīņas šobrīd notiek trīs sektoros – pie Bahmutas, Doņeckas un Zaporižjas apgabalu pusē, informāja Pudāns. "Domāju, ka kāds no šiem virzieniem būs tālākais. Domāju, ka lielāks uzbrukums vēl ir gaidāms, tas, ko tagad redzam, ir sagatavošanās un izlūkošana." "Gaidāmā Ukrainas pretuzbrukuma mērķis drīzāk būs atgūt noteiktas teritorijas, nevis Krievijas spēku satriekšana," vērtē Kaspars Pudāns. Komentējot Kahovkas HES uzspridzināšanu Ukrainā, komandieris vērtēja, ka "precīzi nevar pateikt, vai tas bija militāru apsvērumu dēļ, lai kavētu pretuzbrukumu vai lai radītu teroru". Glābšanas un evakuācijas darbi Ukrainā turpinās Hersonas apgabalā, Dņepras upes labajā krastā, ko kontrolē Ukraina, vietās, kas applūda pēc Kahovkas aizsprosta uzspridzināšanas pirms trim dienām. Šos darbus apgrūtina regulārās Kri

Labklājības ministrija ir iecerējusi radīt jaunu pieeju bērnu aizsardzības jomā, jo gan vietējos, gan starptautiskos normatīvus Latvijā bieži vien neizdodas ievērot. Labklājības ministre Evika Siliņa no "Jaunās Vienotības" intervijā Latvijas Radio teica, ka viņas plāns ir arī reformēt Bērnu tiesību aizsardzības inspekciju. "Vairāk strādāt ar metožu pielietošanu un atbalsta funkcijas sniegšanu", veidojot "plašāku pieeju par bērnu tiesībām", Latvijas Radio sacīja Siliņa. "Mums ir labi likumdošanas akti, bet ne tas viss īstenojas dzīvē," pašreizējo situāciju bērnu tiesību aizsardzības jomā Latvijā raksturoja labklājības ministre. Viņa skaidroja, ka šobrīd lielāks resurss tiek veltīts uzraudzībai un kontrolei, bet mazāks – atbalstam. Ministre arī virzot izmaiņas pakalpojumos, ko cilvēkiem sniedz pašvaldības.  

Nacionālo bruņoto spēku (NBS) skandalozais, 220 miljonu eiro vērtais pārtikas iepirkums, kurā uzvarēja Rojas firma "Zītari LZ" un kam pēc izgaismotajām nepilnībām sākta pārtraukšanas procedūra, problemātisks ir bijis jau plānošanas stadijā. Iepirkums ir īstenots bez tirgus izpētes un galu galā ir nopirkts tikai starpniecības pakalpojums. Tā revīzijā ir secinājusi Valsts kontrole. Daudzas amatpersonas nav veikušas savu pienākumu uzraudzīt iepirkumu, konstatējuši revidenti.

Pašreizējā koalīcija ir disfunkcionāla un nespēj pieņemt valstiski svarīgus lēmumus. Tā uzskata partijas "Progresīvie" valdes locekle un Saeimas deputāte Antoņina Ņenaševa. Pēc tam, kad ar "Progresīvo" atbalstu Valsts prezidenta amatā tika ievēlēts "Jaunās Vienotības" virzītais Edgars Rinkēvičs, premjers Krišjānis Kariņš nekavējās ar paziņojumu par valdības paplašināšanu. Pret to gan iebilst koalīcijas partneri Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts. "Progresīvo" pārstāve Ņenaševa atzīst, ka ar viņu partiju sarunas par dalību valdībā vēl nav notikušas.

Gadiem ieilgušais sabiedrisko mediju apvienošanas process liedz medijiem domāt ne tikai par nākotnes attīstību, bet arī nopietni pievērsties jau šī brīža satura un tehnoloģiskajiem izaicinājumiem. Tā vērtē Baltijas Mediju izcilības centra izpilddirektore Gunta Sloga. "Latvijā sabiedriskie mediji ir vieni no viszemāk finansētajiem Eiropas Savienībā. Redzam, ka Lietuva un Igaunija spēj investēt. Ja gribam būt moderns medijs, kas uzrunā visu sabiedrību, tad tehnoloģiskie izaicinājumi ir ļoti būtiski," uzsvēra Sloga. Taču politiķiem ir izdevīgi bremzēt sabiedrisko mediju apvienošanu, pieļauj Sloga. "Dažkārt ir sajūta, ka ir ērti, ka ir novājināts medijs, jo kas ir galvenais medija uzdevums? Būt sargsunim. Tātad ir sargsuns ar ne īpaši asiem zobiem," tā Baltijas Gunta Sloga, komentējot situāciju ar sabiedriskā medija apvienošanu. Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome šodien, 5. maijā organizē diskusiju "Vai Latvijā būs spēcīgs sabiedriskais medijs?", kuras mērķis ir vērst uzmanību uz sabiedrisk

Pagājusi jau gandrīz nedēļa kopš Latvijas hokeja valstsvienība izcīnīja vēsturisko uzvaru – 3. vietu pasaules čempionātā. Pēdējā spēlē pret ASV izlases komandu, divus izšķirošos vārtus Latvijai ieguva Kristiāns Rubīns. Par to, kā hokejista dalību čempionātā vēroja viņa mamma un ko vispār nozīmē būt hokejista mammai, saruna ar Kristiāna Rubīna mammu Ingūnu Zaksu.

Vakar, 1. jūnijā, Moldovā ir noslēdzies otrais Eiropas Politiskās kopienas samits. Tā galvenais mērķis bija parādīt Eiropas valstu vienotību un to, ka 47 politiskie līderi nebaidās sapulcēties vienuviet pavisam netālu no Ukrainas robežas. Moldovas vadība ir mēģinājusi izmantot šo pasākumu, lai parādītu pasaulei, ka tā ir apņēmības pilna tuvināties Eiropas Savienībai. Tomēr sabiedrībā šajā jautājumā nav vienprātības un 41% iedzīvotāju joprojām uzskata Krieviju par svarīgu stratēģiskās sadarbības partneri. Par Moldovas ceļu uz Eiropas Savienību saruna Kišiņevā ar Eiropas Savienības vēstnieku šajā valstī Jāni Mažeiku.

Apvienotā saraksta frakcijas vadītājs Edgars Tavars nesaprot, ko varētu koalīcijai dot iespējami jaunpienācēji. To Tavars sacīja Latvijas Radio, pārrunājot izteikumus par plašāku koalīciju pēc prezidenta vēlēšanām. Savukārt finanšu ministrs un Jaunās Vienotības pārstāvis koalīcijā Arvils Ašeradens izvairījās minēt ko konkrētāk par iespējamo koalīcijas paplašināšanos, norādot, ka gūta pārliecība, ka var sadarboties ar partijām, kas atbalstīja Jaunās Vienotības prezidenta kandidātu. Viņš arī atzina, ka premjers sācis sarunas ar koalīcijas paplašināšanu. Jautāts par to, vai nevajadzētu valdībai demisionēt, Ašeradens Latvijas Radio sacīja, ka nevajadzētu sasteigt. Zaļo un zemnieku savienības frakcijas vadītājs Viktors Valainis Latvijas Radio izteicās, ka septiņu mēnešu laikā valdība neko nav panākusi un tas ir bezatbildīgi pret valsti. Ka līdzšinējā modelī koalīcija turpinās slīdēt lejup, ka kļūda bijusi jau pagājušajā gadā, izveidojot šādu valdību. -- 31. maijā Saeima 3. vēlēšanu kārtā ar 52 balsīm par nākam

Šodien, 31. maijā, ir Valsts prezidenta vēlēšanas. Valsts prezidenta amata kandidāti ir trīs – Apvienotā saraksta virzītais Uldis Pīlēns, partijas „Progresīvie” virzītā publiskas pārvaldības eksperte Elīna Pinto un „Jaunās Vienotības” virzītais kandidāts, ilggadējais ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs. Līdz pat šim rītam nav iespējams skaidri pateikt, kuram no trim kandidātiem ir izredzes šodien iegūt ievēlēšanai nepieciešamo vismaz 51 balsi. Politologs Juris Rozenvalds uzskata, ka par šīsdienas vēlēšanu gaitu joprojām ir liela nenoteiktība. Intervijā Latvijas Radio viņš atzina, ka visiem prezidenta amata kandidātiem ir absolūti vienādas iespējas uzvarēt, lai gan lielāka varbūtība kļūt par prezidentu esot Edgaram Rinkēvičam, jo uz viņu „Jaunā Vienotība” likusi visu svaru un Rinkēviča neievēlēšanas gadījumā varētu būt lieli zaudējumi partijas tēlam. Tomēr politologs atzīst, ka nav izslēgts arī vēlēšanu turpinājums.