Rta Intervija

  • Autor: Vários
  • Narrador: Vários
  • Editora: Podcast
  • Duração: 95:02:26
  • Mais informações

Informações:

Sinopse

Ziu dienesta veidota rta intervija ar amatpersonm, politiiem, sabiedriskajiem darbiniekiem un viedoka lderiem par bra aktualittm.

Episódios

  • Jānis Slaidiņš: Krievijas vēlme ir spiest Ukrainu iztērēt pretgaisa aizsardzības līdzekļus

    03/01/2024 Duração: 11min

    Šorīt, 3. janvārī, nav ziņu par jauniem Krievijas raķešu vai dronu uzbrukumiem, bet vakar vēlu vakarā ar raķetēm S-300 apšaudīta Ukrainas otrā lielākā pilsēta Harkiva. Uzbrukumā daļēji sagrauta skolas ēka. Nav ziņu par cietušajiem. Pašlaik valdošais sals ir pateicīgi laikapstākļi, lai Krievija intensificētu uzbrukumus Ukrainai ar trāpīgākiem mērķiem, kuru galvenais uzdevums ir radīt haosu. Tādu vērtējumu pauž Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Apšaudes kļuvušas koncentrētākas un masveidīgākas, kas liecina par Krievijā saņemtu palīdzību no Irānas vai arī pašu ražošanas aktivizēšanu. Krievijas vēlme ir spiest Ukrainu iztērēt pretgaisa aizsardzības līdzekļus, lai nākamie uzbrukumi jau būtu iznīcinošāki.

  • Ministre: Pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir uzlabojusi skolu un vecāku sadarbību

    02/01/2024 Duração: 11min

    No septembra sāktā pilnā pāreja uz mācībām tikai valsts valodā ir uzlabojusi skolu un vecāku sadarbību, kurā lielākais izaicinājums ir tas, ka bērni mājās runā dzimtajā valodā. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības”, uzsverot, ka šī reforma bijusi novēlota, taču tagad bez atpakaļceļa. Ministre uzsver drošības jautājumus kā būtiskus arī Ukrainas bēgļu bērnu integrācijā, taču šajā ziņā mūsu valstī regulējuma neesot, un liela daļa ukraiņu mācās attālināti. Vēl Čakša intervijā akcentēja, ka augstskolām aktīvāk jāpielāgojas reālās dzīves vajadzībām.

  • Aivita Putniņa: Varam mainīties uz labu, ja jūtamies droši

    29/12/2023 Duração: 12min

    Mēs paši varam mainīties, ja jūtamies droši, tā Latvijas Radio sacīja sociālantropoloģe Aivita Putniņa, atbildot uz jautājumu, vai mūsu sabiedrība nākamajā gadā varētu mainīties uz labu. Pārmaiņas neredzam ne ārpolitiskajā situācijā, ne iekšpolitikā un līdz ar to sabiedrībai tādā situācijā grūti minīties uz labu, teica Putniņa.

  • Māris Riekstiņš: Pēdējā laika notikumi ir mācība Rietumvalstīm drošības jomā

    28/12/2023 Duração: 12min

    Pēdējā laika notikumi ir mācība Rietumvalstīm, ka tās pēc Otrā pasaules kara dzīvojušas pašpaļāvībā, ka nekas slikts vairs nevar notikt. Tagad valstis atkal investē bruņojuma ražošanā. Katrai valstij jāpilda arī savi mājasdarbi aizsardzības jomā. Tā Latvijas Radio intervijā sacīja Latvijas vēstnieks NATO Māris Riekstiņš. Viņš uzsvēra, ka nav jātic Krievijas apzināti izplatītajiem maldinājumiem par Ukrainas neveiksmēm vai Putina sacītajam, ka Krieviju neinteresē apdraudēt NATO valstis. Savukārt NATO stingri pieturas pie saviem principiem, kas ir spēkā jau 75 gadus.

  • VK: Atsakoties no mazāk produktīvām revīzijām, varēs vairāk izvērtēt lietderību

    27/12/2023 Duração: 09min

    Atsakoties no mazāk produktīvām revīzijām,varēs vairāk izvērtēt dažādu lietu un rīcību lietderību, intervijā Latvijas Radio sacīja Valsts kontrolieris Edgars Korčagins. Un nosakot ieteikumus var izkontrolēt, kā viena vai otra iestāde ievieš ieteiktās izmaiņas, kas palielina ienākumus budžetā.

  • "Delnas" vadītāja: valsts budžeta prioritātes ir atbilstošas esošajai situācijai

    21/12/2023 Duração: 11min

    Nākamā gada valsts budžetā izvirzītās prioritātes ir atbilstošas šobrīd esošajai situācijai, intervijā Latvijas Radio sacīja sabiedrības par atklātību "Delna" vadītāja Inese Tauriņa. Viņa akcentēja, ka drošība, Latvijas ekonomikas stiprināšana, izglītība un veselības aprūpe esot vērsta uz cilvēku. Viņa arī vērtēja valdības darbu, jo nedēļas nogalē apritēs 100 dienas, kopš darbu sākusi jaunā valdība ministru prezidentes Evikas Siliņas no "Jaunās Vienotības" vadībā. Šajā laikā izstrādāts budžets, kuru Saeima ir pieņēmusi, taču valdību piemeklējušas arī atsevišķas krīzes, piemēram, Siliņas partijas biedra, ārlietu ministra Krišjāņa Kariņa, privāto lidmašīnu skandāls.

  • Durvis ver Bērnu slimnīcas Bērnu un jauniešu psihiatrijas veselības centrs

    19/12/2023 Duração: 11min

    Pēdējos gados vairākas reizes palielinājies paškaitējumu nodarījušo bērnu skaits, kas vērsušies pēc palīdzības Bērnu slimnīcā, kā arī pieaudzis pacientu skaits ar garastāvokļa svārstību, ēšanas un stresu saistītiem psihiskiem traucējumiem un depresiju. Pacienti slimnīcā nonāk akūtā formā un lai pēc iespējas labāk varētu pacientiem palīdzēt, no šodienas būs atvērts jaunais Bērnu un jauniešu psihiatrijas veselības centrs, norāda jaunā centra virsārste Karīna Beinerte. Ārste arī cer, ka jauna ēka varētu veicināt jauno speciālistu piesaisti, praktizējoties attiecīgajā jomā. Līdz šim ārsti bijuši spiesti palīdzēt vairākās ēkās. Nu viss atradīsies vienuviet.

  • Finanšu ministrijas pārstāve: Nodokļu nemaksātāji paši sev nodara neapzinātu kaitējumu

    18/12/2023 Duração: 11min

    Finanšu minisrtijas sagatavotais Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns, ko skatīs valdībā, paredz līdz 2027. gadam budžetā atgūt 252 miljonus eiro jeb samazināt ēnu ekonomikas apjomu Latvijā līdz 18,9%. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja Finanšu ministrijas valsts sekretāres vietniece Olga Bogdanova. Viņa norādīja, ka nodokļu nemaksātāji paši sev nodara neapzinātu kaitējumu. Tas ietekmē pensiju, konkurenci uzņēmējdarbībā un citas jomas.

  • Kārlis Bukovskis: Vēl nav jāsatraucas par kavēšanos ar atbalsta piešķīrumiem Ukrainai

    15/12/2023 Duração: 10min

    Ukrainai naudas pietiek vēl vairākām nedēļām, tāpēc pagaidām nav jāsatraucas par Eiropas Savienības un ASV kavēšanos ar jauniem atbalsta piešķīrumiem. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Ārpolitikas institūta direktors Kārlis Bukovskis. Ņemot vērā Ungārijas iebildes pret papildu naudas došanu Ukrainai, kā arī potenciālu Eiropas Savienībā uzņemt tādas jaunas dalībvalstis kā Ukrainu un Moldovu, savienībā arvien intensīvāk tiek domāts, kā mazināt atsevišķu valstu veto tiesību izmantošanu nozīmīgos balsojumos, teica Bukovskis. Briselē turpinās Eiropas Savienības dalībvalstu vadītāju sanāksme. Ungārijas premjers Viktors Orbāns šorīt, 15. decembrī, bloķēja papildu palīdzības piešķiršanu Ukrainai 50 miljardu eiro apmērā. Līdz ar to Orbāns uzlika veto Eiropas Savienības ilgtermiņa budžetam, kurā bija iekļauta palīdzība Ukrainai.

  • Oleksandra Matvičuka: ES jāatrod veids, kā pārtraukt manipulēšanu ar veto tiesībām

    14/12/2023 Duração: 12min

    “Eiropas Savienības valstīm ir jāatrod veids, kā pārtraukt manipulēšanu ar veto tiesībām”, tā par Ungārijas iebildumiem sākt sarunas ar Ukrainu par iestāšanos Eiropas Savienībā saka Nobela Miera prēmiju saņēmusī “Ukrainas pilsonisko brīvību” centra vadītāja Oleksandra Matvičuka. Tuvākajās dienās Eiropas Savienības valstis lems, vai uzsākt pievienošanās procesu ar Ukrainu. Ko šis lēmums nozīmē Ukrainai? Oleksandra Matvičuka: Tas nozīmē daudz. Es atgādināšu, ka pirms desmit gadiem miljoniem cilvēku Ukrainā pacēla savas balsis pret korumpēto režīmu, kas apturēja eirointegrācijas procesu. Un miljoniem cilvēku saskārās ar vajāšanu, kas bija lielos apmēros un labi organizēta. Es zinu, par ko es runāju, jo es biju koordinatore sabiedriskajai iniciatīvai "Eiromaidans SOS". Mēs iesaistījām vairākus tūkstošus cilvēkus, kas sniedza juridisko palīdzību vajātajiem protestētājiem no visas valsts. Katru dienu bija simtiem un simtiem cilvēku, kas tika sisti, arestēti, spīdzināti un apsūdzēti safabricētās krimināllietās. U

  • LU rektors: Abi rektora amata kandidāti ir spēcīgi, uzvaru noteiks katra redzējums

    13/12/2023 Duração: 10min

    Abi Latvijas Universitātes rektora amata kandidāti ir spēcīgi un tos, kurš uzvarēs, noteiks viņu iesniegtais redzējums, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks. Par Latvijas Universitātes rektora amatu cīnīsies Signe Bāliņa un Gundars Bērziņš. Bāliņa ir Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes profesore un rektora padomniece, bet Bērziņš ir šīs pašas fakultātes dekāns un profesors. Kopumā konkursā bija saņemti 24 pieteikumi. Tagadējā rektora Muižnieka termiņš rektora amatā beigsies 2024. gada martā.

  • Arhibīskaps: Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nemaz nav tik konservatīva

    12/12/2023 Duração: 10min

    Latvijas Evaņģēliski luteriskā baznīca nemaz nav tik konservatīva, par kādu to mēdz uzskatīt, un ir tādas luteriskās baznīcas Latvijā un citviet pasaulē, kas ar mūsu baznīcu tās liberālās pieejas dēļ atsacītos pat kopā dievu lūgt. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās baznīcas ilggadējais vadītājs, arhibīskaps Jānis Vanags, kas pēc 32 gadu kalpošanas 2025. gada vidū plāno doties pensijā. Vanags jau ir bijis ilgstošā prombūtnē no baznīcas vadības, un viņa vietā pienākumus pildījis palīgbīskaps Rinalds Grants. Vanags atzīst, ka viņa vietā jānāk praktiskākam mācītajam, jo viņš pats 30 gadu kalpojis, nezinādams par cilvēku ikdienas dzīvi un tās pārmaiņām.

  • Valdis Dombrovskis: Latvija varētu napazaudēt Eiropas atbalsta naudu projektiem

    11/12/2023 Duração: 10min

    Noslēdzoties trīs gadu periodam, kad pēc 2020. gada vēl varējām tērēt līdz šim gadam ieplānoto Eiropas Savienības atbalsta naudu, lēnās projektu īstenošanas dēļ Latvija tomēr varētu nepazaudēt 400 un vairāk miljonu, kā tika lēsts iepriekš. Sarunās ar finanšu ministru esot redzams, ka fondu apguve kļuvusi ātrāka. Tā intervijā Latvijas Radio teica Eiropas Komisijas priekšsēdētājas izpildvietnieks Valdis Dombrovskis (Jaunā Vienotība).

  • Jānis Sārts: Par Putina izteikumiem Latvijai nevajadzētu uztraukties

    08/12/2023 Duração: 07min

    Par Putina izteikumiem nevajadzētu uztraukties, - tā Latvijas Radio uz jautājumu par nesen izteiktajiem Krievijas prezidenta draudiem Latvijai, ja tā necienīgi izturēsies pret krieviem valstī, teica NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadītājs Jānis Sārts. Viņš arī atzina, ka līdz ar nākamā gada prezidenta vēlēšanu tuvošanos Krievijā, šādi izteikumi varētu atskanēt biežāk.

  • “Save Ukraine” vadītājs aicina darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ukraiņiem izdzīvot

    06/12/2023 Duração: 11min

    “Mums ir bērni, kas desmit gadu vecumā nemāk lasīt un rakstīt. Tā Ukrainā neka“Save Ukraine” vadītājs d nav bijis! “ tā, raksturojot kara sekas, saka nevalstiskās organizācijas “Save Ukraine” vadītājs Mikola Kuleba. Viņš pirms pāris nedēļām saņēmis Krievijas cietumā nobendētā jurista Sergeja Magņicka vārdā nodēvēto balvu par ieguldījumu cilvēktiesību aizsardzībā un aicina pasaules valstis darīt visu iespējamo, lai palīdzētu ukraiņiem izdzīvot. Nesen jūs saņēmāt Sergeja Magņitska vārdā nodēvēto balvu. Ar kādām sajūtām to saņēmāt? Mikola Kuleba: Protams, ka šī atzinība, šī balva bija “Save Ukraine”, ne man personīgi. Jo visu, ko paveic “Save Ukraine”, visu, ko es varu paveikt, tas ir liels “Save Ukraine” komandas darbs.  Šī atzinība ir vairāk tāpēc, lai mēs varētu vēlreiz stāstīt par mūsu bērniem. Kas ar viņiem notiek. Kopā ar mani [balvas saņemšanā] bija divi bērni, kurus mēs atgriezām no Krievijas, no okupētajām teritorijām. Tās ir meitenes, kas cieta no deportācijām, nelikumīgas izvešanas. Viņas bija tur

  • IZM vadītāja: Skolēnu mācību rezultāti ir stabili, negribētos atpalikt no kaimiņiem

    05/12/2023 Duração: 10min

    „Rezultāti ir stabili, bet tomēr gribētos neatpalikt no kaimiņvalstīm,” tā par Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022 pirmajiem starptautiskajiem un nacionālajiem rezultātiem Latvijas Radio sacīja Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša (Jaunā Vienotība). Šodien, 5. decembrī, tiks paziņoti ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas, jeb OECD lielākā un nozīmīgākā izglītības pētījuma Starptautiskās skolēnu novērtēšanas programmas PISA 2022. gada cikla pirmie rezultāti. Iepriekšējā - 2018. gada ciklā Latvijas skolēnu lasīšanas, matemātikas un dabaszinātņu kompetences bija OECD valstu vidējā līmenī - lasīšanā nedaudz zem vidējā, matemātikā – nedaudz virs.

  • Banku asociācija: Risinājums kredītņēmēju atbalstam nav labākais un optimālākais

    04/12/2023 Duração: 08min

    Saeimā patlaban vērtētais atbalsts hipotekāro kredītu ņēmēju aizsardzībai nav labākais un optimālākais, šādu viedokli intervijā Latvijas Radio pauda Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Viņš norādīja, ka atbildīgajā Saeimas komisijā skatītā jaunākā likumprojekta versija kardināli atšķiras no tās, kas atbalstīta uz 1. lasījumu. Saeimas Budžeta komisija šodien, 4. decembrī, turpinās skatīt Saeimas deputātu galīgajam lasījumam iesniegtos 289 priekšlikumus valsts budžetā un to pavadošajos likumprojektos. Valdība iepriekš atzina, ka no priekšlikumiem virzāms tikai viens - par Saeimas izdevumu mazināšanu.

  • Ilga Kreituse: Politiskā situācija šobrīd Latvijā ir savdabīga un pat bīstama valdībai

    01/12/2023 Duração: 12min

    Partijai, lai būtu perspektīva, jāspēj darīt un labot to, kas bija nepareizi, tā uzskata Rīgas Stradiņa universitātes Politikas zinātnes katedras profesore Ilga Kreituse, apspriežot "Jaunās Vienotības" reakciju ekspremjera Kariņa specreisu jautājumu. Kreituse uzsvēra, ka politiskā situācija šobrīd Latvijā ir savdabīga un pat bīstama valdībai.

  • Ilze Aizsilniece: Situācija ar kompensējamiem medikamentiem nākamā gadā varētu uzlaboties

    30/11/2023 Duração: 09min

    Šodien, 30. novembrī, norisināsies ekspertu diskusija, kurā runās gan par galvenajām veselības aprūpes problēmām, gan par medikamentu pieejamību Latvijā. Ārstu biedrības prezidente, ģimenes ārste Ilze Aizsilniece Latvijas Radio stāstīja, ka situācija ar kompensējamiem medikamentiem nākošgad varētu būt atkal 2008.gada līmenī un tas nozīmē, ka daudzas zāles tiks apmaksātas pilnībā, bet tām, kuras kompensēja par 50%, būs 75 procentu atlaide.

  • Svjatlana Cihanouska: Migrantu plūsmas virzīšana uz ES dalībvalstīm ir šantāža

    29/11/2023 Duração: 09min

    Migrantu plūsmas virzīšana ir zemisks Baltkrievijas un Krievijas režīmu pielietotais instruments, lai izdarītu spiedienu uz tām kaimiņos esošajām demokrātiskajām valstīm, intervijā Latvijas Radio norādījusi Baltkrievijas demokrātiskās kustības līdere Svjatlana Cihanouska. Viņa skaidroja, ka migrantu plūsmas virzīšana uz Eiropas Savienības dalībvalstīm (ES) ir šantāža un mēģinājums novērst šo valstu valdību uzmanību no palīdzības sniegšanas Ukrainai un Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Ar Baltkrievijas demokrātiskās kustības līderi sarunājās Rustams Šukurovs.

página 13 de 25