Rta Intervija

Ēnu ekonomiku izdevies samazināt gandrīz visos sektoros. Tā Latvijas Radio stāstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāja Ieva Jaunzeme. Augstākajai VID ierēdnei pilnvaru termiņš tuvojas noslēgumam un viņa stāstīja, ka padarīts daudz – par to runā skaitļi. Par spīti krīzēm, situāciju ēnu ekonomikā izdevies noturēt stabili. Kopā ar "PriceWaterhouse Cooper" izstrādāta VID ilgtermiņa stratēģija un arī līdzšinējais darbs novērtēts labi. VID nākotnei ielikts labs pamats, domā Jaunzeme:

Izglītības un zinātnes ministrija sabiedriskajai apspriešanai nodevusi grozījumus Izglītības likumā par vienotu kritēriju ieviešanu, kādā piešķir valsts finansējumu pedagogu darba samaksai. Šie grozījumi stātos spēkā šī gada septembrī un ietekmētu finansējuma piešķiršanu no 2025. gada septembra tajās skolās, kuras kritērijus neizpilda. Sabiedrības uzmanību izpelnījušās mazās skolas, jo viens no jaunajiem kritērijiem būtu minimālais skolēnu skaits klasē. Izglītības ministre Anda Čakša no Jaunās Vienotības atzīst, politiskā atbalsta ziņā gan striktu “nē” viņa neesot dzirdējusi, lai gan diskusijas turpinoties. Ministre noliedz pārmetumus par sasteigtu reformu un atkārtoti uzver, ka tās ir saistītas ar spēju nodrošināt bērniem labu izglītību. Dažādos gan starptautiskos, gan vietējos mērījumos skolēnu sniegums pasliktināijes un ir būtiskas atšķirības starp skolām, kas izvietotas laukos un kas - pilsētās. Šī brīža finansējuma balstīšana uz bērnu skaitu pašvaldībā, radot nevienlīdzīgu situāciju gan pašiem bērniem,

ASV Kongresa politiķi kuluāros sāk pieļaut iespēju, ka finansiālais un militārais atbalsts Ukrainai tomēr varētu tikt nodalīts no iekšpolitiskām diskusijām par migrācijas reformu un Meksikas robežas kontroli. Tā, ar atsauci uz avotiem Kongresā, vēsta CNN. Viens no atslēgas cilvēkiem šajā procesā ir jaunais Pārstāvju palātas spīkers, republikānis Maiks Džonsons. Vašingtonā šonedēļ ar viņu un daudzām citām amatpersonām tikās trīs Baltijas valstu parlamentu vadītāji, tostarp Saeimas priekšsēdētāja Daiga Mieriņa no Zaļo un zemnieku savienības. Īsi pēc šīs tikšanās mūsu korespondents Artjoms Konohovs, kurš šonedēļ arī atradās Vašingtonā, aicināja Mieriņu uz sarunu par galvenajiem secinājumiem, kas gūti no viesošanās Kongresā.  

Nacionālā apvienība jau izziņojusi savus Eiroparlamenta deputāta amata kandidātus šajā vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Saraksta līderi būs pamatīgu Eiropas Parlamenta pieredzi iekrājušais Eiropas Parlamenta viens no viceprezidnetiem Roberts Zīle, kā arī divi Latvijas politikā pieredzējuši cilvēki - Saeimas deputāte un bijusī tās priekšsēdētāja Ināra Mūrniece un arī Saeimas deputāts un ārlietu komisijas vadītājs Rihards Kols. Kādi ir partijas mērķi un galvenie uzdevumi Eiropas parlamentā un vai izkrišana no koalīcijas Latvijas parlamentā neiedragās arī vēlētāju uzticību gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās?

Savus kandidātus Eiroparlamenta vēlēšanām daļēji jau izziņojusi un vēl šajā nedēļā izziņot sola Zaļo un zemnieku savienība (ZZS). Saraksta pirmais numurs būs Zaļo un zemnieku savienības Saeimas frakcijas vadītājs Harijs Rokpelnis. Kādēļ tieši Harijs Rokeplnis ir pirmais numurs, ko viņš gatavs darīt, nonākot Eiropas Parlamentā, un kas ir visas Zaļo un zemnieku savienības mērķis un vēstījums šajās vēlēšanās?

Skolu reforma ietekmē arī privātās mācību iestādes. Tajās pieaudzis skolēnu skaits. Tā Latvijas Radio stāstīja Latvijas Privātskolu asociācijas vadītāja Anna Jermakoviča. 2023./24. mācību gadā privātajās mācību iestādēs reģistrēti 15 479 skolēni (1.-12. klasē), kas ir par 2293 bērniem jeb 17,4 % vairāk nekā gadu iepriekš. Šajā laikā, kad visos Latvijas novados kaismīgākās diskusijas saistītas ar skolu tīkla sakārtošanu (standartiem neatbilstīga skolēnu skaita dēļ skolu līmenis tiek mainīts, dažas vispār pārtrauc darbību), privātskolas ceļ trauksmi par izmaiņu ietekmi uz to likteni.

Kazahstāna nekad nav atzinusi karu Ukrainā, bet nav atzinusi rietumvalstu sankcijas pret Krieviju. Tā intervijā Latvijas Radio stāstīja Latvijas ārkārtējā un pilnvarotā vēstniece Kazahstānā Irina Mangule. Viņa sacīja, ka šai valstij ļoti svarīga tās reputācija, tā cenšas noturēt balansu attiecībās starp rietumvalstīm un Krieviju. Valsts arī apkaro izteiktu kara propagandu un, piemēram, nesen izraidīja no valsts kādu šova zvaigzni. Kazahstānas amatpersonas diplomātiskos jautājumus attiecībās ar Krieviju risina mierīgi un prātīgi.

Ir jāveido profesionālākus sociālos dienestus. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja labklajības ministrs Uldis Augulis no Zaļo un zemnieku savienības. Jautāts par samilzušajām problēmām bērnu aprūpes iestādēs un darbinieku trūkumu sociālajos centros, Augulis norādīja, ka problēma ir gan izglītība, gan atalgojums.

Politiskās partijas pamazām atklāj savus sarakstu līderus, ar kuriem priekšgalā centīsies iepatikties vēlētājiem, lai gūtu sekmes vasarā gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Vēlēšanām gatava arī Jaunā konservatīvā partija, kuras saraksta līderis ir Tālis Linkaits.

Antra Cilinska 1991.gada janvārī strādāja leģendā režisora Jura Podnieka filmēšanas komandā. Piedzīvoja barikādes un 20.janvāra apšaudi Bastejkalnā, kura viņus skāra īpaši sāpīgi, jo krita divi operatori – Andris Slapiņš un Gvido Zvaigzne. Pusotru gadu vēlāk, nirstot Zvirgzdu ezerā pie Kuldīgas, gāja bojā arī Podnieks. Šo trauksmaino laiku vēta jaunā Antras Cilinskas un Annas Vidulejas dokumentālā filma „ Podnieks par Podnieku”, kam pirmizrāde paredzēta 1.martā Kremļa opozicionāra Vitālija Manska festivālā „ArtDocFest”. Par barikādēm un jauno filmu saruna ar Antru Cilinsku.

„Latvijas interesēs ir tas, ka kolektīvo aizsardzību nodrošina NATO,” tā Latvijas Radio sacīja aizsardzības ministra padomnieks NATO, Eiropas Savienības un citu starptautisko attiecību jautājumos - Imants Lieģis, atbildot uz jautājumu par Eiropas armijas nepieciešamību, par kuru laiku pa laikam uzvirmo diskusijas. Baltijas valstu parlamentu deputāti šodien, 19. janvārī, pārspriedīs virkni jautājumus par reģiona aizsardzību, drošību un sadarbību Baltijas Asamblejas Drošības un aizsardzības, kā arī Ekonomikas, enerģētikas un inovācijas komiteju kopīgā sēdē. Savukārt nākamnedēļ sāksies mēnešiem ilgas NATO militāras mācības ar 90 000 karavīru piedalīšanos, kuru mērķis ir atturēt Krievijas agresiju, un tās būs lielākās NATO mācības kopš Aukstā kara beigām. NATO pilnībā apzinās Krievijas draudus un tās imperiālistiskās ambīcijas, sacīja Imants Lieģis. Manevri "Steadfast Defender" ilgs līdz maija beigām, un tajos piedalīsies vienības no 31 NATO dalībvalsts un kandidātvalsts Zviedrijas. Mācības aptvers teritorij

Latvijā joprojām valda stereotipiski priekšstati par kontracepciju un seksuāli transmisīvajām slimībām. Rīgas Stradiņa universitātes dzemdniecības un ginekoloģijas katedras docētāja un Latvijas ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente, daktere Vija Veisa šodien Latvijas Radio sacīja, ka notiek cīņa ar sekām, kas prasa lielus līdzekļus. Lielāks uzsvars būtu jāliek uz profilaksi un sabiedrības izglītošanu. Rīgas Stradiņa universitāte sadarbībā ar sociālo pētījumu aģentūru TNS Latvija Veselības ministrijā veikusi plašu un apjomīgu pētījumu par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību ietekmējošajiem faktoriem un paradumiem.

Partija „Latvijas atīstībai” vēlas parādīt, ka tai ir sava vieta politikā. Tā intervijā Latvijas Radio uzsvēra partijas valdes līdzpriekšsēdētājs Juris Pūce, stāstot par izziņotajiem tās Eiroparlamenta deputāta amata kandidātiem vasarā gaidāmajās vēlēšanās. Saraksta līderi būs partijas līdzpriekšsēdētāji Ivars Ījabs un Artis Pabriks, kā arī partijas valdes loceklis Vjačeslavs Dombrovskis. Pūce sacīja, ka šie kandidāti ir spēcīgi un sabiedrībā pazīstami.

Koalīcija lems par Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektores amatam izvirzīto Baibas Šmites-Roķes apstiprināšanu pēc viņas uzklausīšanas. Kā norāda Ministru prezidente Evika Siliņa (JV), koalīciju frakciju tikšanās ar kandidāti paredzētas šīs nedēļas laikā. Vienlaikus Siliņa pauda, ka nav apmierināta, ka informācija par kandidātiem un konkursa gaita "noplūda", premjerei pieļaujot, ka tādēļ arī, iespējams, kāds kandidāts atteicās no amata. "Visiem Latvijas iedzīvotājiem bija vienlīdzīgas iespējas pieteikties konkursā. 20 kandidāti, kas sākotnēji izskanēja, pieļauju, liela daļa bija arī no uzņēmēju puses," intervijā raidījumā Labrīt atzīst Baiba Šmite-Roķe. "Nav svarīgi, no kurienes šis cilvēks nāk. Ir svarīga viņa pieredze. Spējas. Gatavība pārmaiņām. Un es domāju, ka manas priekšrocības kā ilgstošai darbiniecei ir, ka man nav vajadzīgs ieskriešanās laiks."  Kopš 2020.gada Šmite-Roķe strādā VID Nodokļu pārvaldes direktora vietnieces amatā, savukārt no 2023.gada maija pilda VID Nodokļu pārvaldes di

Savus kandidātus Eiroparlamenta vēlēšanām izsludinās partija "Progresīvie". Kā vienu no iespējamajiem Progresīvo kandidātiem jau valsts prezidenta pirmsvēlēšanu laikā politologi minēja šīs partijas prezidenta amatam virzīto Elīnu Pinto. Elīna Pinto, kas bija viena no prezidenta amata kandidātiem pērn, būs pirmā partijas "Progresīvie" sarakstā gaidāmajās Eiroparlamenta vēlēšanās, intervijā Latvijas Radio apstiprināja Pinto. Jautājot, kāpēc savu politisko karjeru nesāk vietvarās, startējot pašvaldību vai parlamenta vēlēšanās, viņa atbildēja, ka šobrīd esot Latvija jāpārstāv Eiropā.

Kultūras ministre Agnese Logina (Progresīvie) tiekas ar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi, lai pārrunātu sabiedrisko mediju apvienošanas jautājumu. 

Būtu jāaizliedz gan Krievijas graudu imports, gan arī tranzīts, intervijā Latvijas Radio sacīja satiksmes ministrs Kaspars Briškens (Progresīvie). Viņš norādīja, ka daudzus gadus ir runāts par to, ka Latvijā gan dzelzceļa, gan arī ostu darbība ir pārāk atkarīga no Krievijas kravu apstrādes. Satiksmes ministrs esot sagatavojis vēstuli ar kuru vērsīsies pie kolēģiem Baltijā, lai runātu par vienotu pozīciju šajā jautājumā. Pēc Zemkopības ministrijas datiem, Latvija ir otrā lielākā Krievijas lauksaimniecības un pārtikas produktu importētāja Eiropas Savienībā aiz Spānijas.

Jau nākamgad Liepāja svinēs savu 400. dzimšanas dienu, līdz ar to 2025.gadā parādīsies zināmi asni tiem kultūras procesiem, kas gaidāmi, sagaidot Eiropas Kultūras galvaspilsētas notikumus 2027. gadā. Radošā komanda turpina aktīvi strādāt, lai iesaistītu dažādu jomu profesionāļus, rīkojot atvērtos ideju konkursus un aicinot līdzdarboties kopienas, biedrības un citus. Mūzika, literatūra, kino, animācija – visi būs iesaistīti un neviens nepaliks malā ne vietējā, ne starptautiskā mērogā, tā saka nodibinājuma "Liepāja 2027" valdes priekšsēdētāja Inta Šoriņa.

Šodien, 5. janvārī, noslēdzas parakstu vākšana, lai ierosinātu referendumu par partnerības institūta likuma grozījumu atcelšanu. No nepieciešamajiem vairāk nekā 154 tūkstošiem parakstiem savākta vien aptuveni septītā daļa, tādēļ ir maz ticams, ka nepieciešamais parakstu skaits tiks savākts un tiks rīkots referendums. Nacionālās apvienības deputāts Jānis Grasbergs intervijā Latvijas Radio izteicās, ka sākotnējās politiskās gaidas bijušas par lielāku sabiedrības aktivitāti, jo politiķi aizstāvējuši laulības institūciju un iestājušies pret tās vājināšanu. Lai gan iecirkņi strādāja arī brīvdienās, Grasberga ieskatā cilvēki neesot parakstījušies daudzo svētku brīvdienu dēļ. Nacionālā apvienība apņēmusies arī turpināt bloķēt citus likuma grozījumus, kas nepieciešami partnerības institūta ieviešanai, piebilda politiķis.

Šovasar gaidāmās Eiropas Parlamenta vēlēšanas būs interesantas, jo par deputātu vietām būs vērojama īstāka cīņa. Tādu vērtējumu intervijā Latvijas Radio pauda politologs Juris Rozenvalds. Vairs nebūšot tā saukto „Vienotības DIVI” vai „Saskaņas DIVI” piedāvājumu, bet gaidāmas politiskas turbulences arī pašos politiskajos spēkos, kas vēlēšanās kandidēs. Pēc Rozenvalda domām, vairs tikai uz divām vietām pašreizējo trīs vietā Eiropas Parlamentā varot cerēt premjeres partija "Jaunā Vienotība", kuras reitingus pasliktinājušas ziņas par ekspremjera Kariņa privātajiem lidojumiem.