Zinmais Nezinmaj
- Autor: Vários
- Narrador: Vários
- Editora: Podcast
- Duração: 395:54:15
- Mais informações
Informações:
Sinopse
Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.
Episódios
-
Sēņu vēsture: pirms 450 miljoniem gadu sēnes varēja būt arī 8 metrus augstas
13/09/2022 Duração: 45minŠogad rudens nenāk ar pilniem sēņu groziem pie, bet pie sēņu klātbūtnes mežos esam pieraduši un novērtējam šo dabas bagātību kā lielisku piedevu uzturā. Taču sēņu stāsts iesniedzas tālā pagātnē, miljoniem gadu pirms cilvēks nolēma tās pagaršot. Cik senas ir sēnes uz mūsu planētas un ko zinām par to dzīvi miljoniem gadu senatnē? Cik lielas bija sēnes laikā, kad planētai bija lielummānija un liels bija itin viss? Par sēņu vēstures zināmo un nezināmo raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu katedras vadītājs Ervīns Lukševičs. Savulaik, pirms 450 miljoniem gadu, ir augušas milzīgas sēnes uz Zemes. Tā bijusi vai nu sēne vai milzīgs ķērpis. Diametrā tā varēja sasniegt ap metru, lielākās varēja būt ap 8 metru augstumā. "Tām sēnēm nebija cepurītes, ne kādas citas morfoloģiskās īpatnības, vienkārši liela kolonna," skaidro Ervīns Lukševičs. "(..) sēnes, kas nozīmīga organismu grupa, ļoti specifiska un dzīvniekiem ļoti tuva, bet ar aug
-
Zaļais barometrs: Ko partiju programmas saka par vidi un kā pildīti solījumi
12/09/2022 Duração: 45minTik raibs kā dzeņa vēders - tādi ir bijuši pēdējie gadi visās dzīves jomās, vispirms Covid pandēmija, kas mainīja ikviena ikdienu iepriekš neparedzētā veidā, pēc tam karš kaimiņos, kas no jauna lika domāt par mūsu drošību. Tagad arī krīze enerģētikā un citas problēmas, kur šajā raižu pilnajā laikā atrodas vides jautājumi, vai tie ir piemirsti un nostumti malā, vai tomēr skaļi piesaka sevi un tos ilgi ignorēt nevārēs. Tuvojas vēlēšanas, un vides organizācijas turpina tradīciju iepazīt partiju programmas un politiķu nostājas vides aizsardzības jautājumos. Ko partiju programmas saka par vidi, vai dabas vērtības un vides aizsardzība vispār ir politiķu dienaskārtībā un kā pildīti solījumi iepriekšējā sasaukumā, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Dabas fonda politikas koordinātore, projekta "Zaļais barometrs vadītāja Baiba Baltvilka, Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs Viesturs Ķerus. Neaugsme – utopija vai nākotnes realitāte
-
Vai roboti varētu mācīties, pielāgoties apstākļiem un apgūt prasmes?
08/09/2022 Duração: 47minCilvēks spēj mācīties un tā ir fantastiska spēja, kas piemīt tikai dzīvām būtnēm. Tomēr varbūt varam iemācīt mācīties arī paša cilvēka radītās nedzīvās būtnes, piemēram, robotus? Šādas idejas šobrīd virmo tehnoloģiju pasaulē un jau arī pirmie rezultāti ir redzami. Robots, kas 10 minūšu laikā iemācās spēlēties ar plastilīnu labāk nekā cilvēks. Robots, kurš iemācās domāt kā bērns. Robots, kurš pats iemācās mainīt skriešanas gaitu. Vai mūsu nākotne ir roboti, kuri prot pielāgoties apstākļiem un apgūt prasmes, skaidro Rīgas Tehniskās universitātes Datorzinātnes un informācijas tehnoloģijas fakultātes Mākslīgā intelekta un sistēmu inženierijas katedras profesors Agris Ņikitenko. Kāda nozīme svešvalodas un matemātikas apguvē ir iedzimtībai? Vai cilvēki tiešām piedzimst ar grūtu galvu matemātikā, vai tas ir tikai prakses un labu pedagogu trūkums? Ir dzirdēts speciālistu atzinums, ka matemātika ir abstrakta zinātne un tas ir viens no grūtāk apgūstamajiem mācību priekšmetiem skolā. Kāda nozīme svešvalodas un matemāt
-
Nanotehnoloģijas - daļa no ikdienas un nākotnē paredzamie atklājumi
07/09/2022 Duração: 46minTūkstošiem reižu mazāks par matu un tomēr tik jaudīgs, tas ir nanoizmēra materiāls, kuru sastopam teju ik uz soļa ikdienā. To izmanto slēpju un ķiveru ražošanā, te tas paslēpts saules aizsargkrēmā un pat zeķēs. Par nanotehnoloģijām tiešām varam teikt - mazs cinītis gāž lielu vezumu. Nākotnē nanoinženierija sola mums ar aci nesaskatāmus super izturīgus pārklājumus, robotus, kas nogādā pretvēža medikamentus tieši vēžā šūnai un lērumu citu tehnoloģiju. Taču, cik ilgi līdz šiem sasniegumiem mums jāgaida? Kādi nanotehnoloģiju atklājumi jau šobrīd ir daļa no mūsu ikdienas un kas ir pētnieku dienaskārtībā šajā nozarē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks. Mēs bieži, kad piesārņojums ir īpaši bīstams,piesaucam šīs nanodaļiņas. Tāpat arī par dažādiem krēmiem mēs dažkārt runājam, ka tās nanodaļiņas jau nemaz nav tās labās. Proti, veidojas tāds priekšstats, ka varbūt nano ir kaut kas slikts, jo ir pārāk maziņš un bīstams. Tajā pašā laikā jūs pi
-
Bioloģiskais, ķīmiskais, radioaktīvais piesārņojums un kodoldraudi
06/09/2022 Duração: 44minKarš Ukrainā no jauna licis domāt par jautājumiem, kas skar kodoldrošību mūsu reģionā. Taču ne tikai kodolieroči ir drauds videi un cilvēkiem, ķīmiskie, bioloģiskie, radiaktīvie elementi, nonākot vidē, atstāj paliekošas pēdas, kuras ir sarežģīti likvidēt un kuru ietekmi varam izjust gadu desmitiem. Pētnieki Latvijā kopā ar kolēģiem Eiropā strādā pie risinājumiem, kas jau ļautu izprastu šāda piesārņojuma izplatību, mērīšanu un, protams, aizsardzību. Par pētījumiem stāsta Latvijas Universitātes Ķīmiskās fizikas institūta vadošā pētniece Gunta Ķizāne un Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes docents, Ķīmiskās fizikas institūta vadošais eksperts doktors Ingars Reinholds. Arī suņiem un kaķiem nav labi dzert ūdeni no upes vai ezera Tas, ka suni vai kaķim slāpju dzesēšana ar peļķes vai grāvja ūdeni neko nekaitē, ir mīts. Tā apgalvo speciālisti. Kāpēc minētie dzīvnieki tomēr padzeras no šādām ūdenstilpnēm un kā tas ietekmē viņu organismu, skaidro Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Veterinārmedicīna
-
Pieminekļi pilsētvidē: infrastruktūras traucēklis vai oāze pilsētas dunā
05/09/2022 Duração: 43minAizvadīto nedēļu ziņu virsrakstos dominējušas ziņas par Padomju Savienībai veltītā pieminekļa demontāžu Rīgā. Taču pieminekļi ir ne tikai vēsturiski piemiņas objekti un simboliski slavinājumi, tie ir arī daļa no mūsu pilsētas ainavas. Ko mūsdienu Eiropu pilsētas arhitektūrā nozīmē piemineklis - vai tas ir infrastruktūras traucēklis vai lieliska oāze pilsētas dunā? Kā stāstīt vēsturi par pieminekļiem ar kontroversālu vēsturi? Par pieminekļiem 21. gadsimta pilsētā saruna ar sociālantropologu, pilsētplānotāju Viesturu Celmiņu.
-
Skolas zviedru laikos Latvijas teritorijā
01/09/2022 Duração: 47minIzglītības nozīmi cilvēki ir apzinājušies jau antīkajā pasaulē, taču iespēja mācīties pat mūsdienās nav visiem pieejama. Kordziedāšanas uzdevums nebija attīstīt muzikālo dzirdi vai veicināt radošumu audzēkņos, kā tas ir mūsdienās. Arī lasītprasmes uzdevums nebija radīt gudrus audzēkņus, kas spētu kritiski domāt un izvērtēt saturu. 17.-18. gadsimtā skolas zemnieku bērniem Latvijas teritorijā kalpoja pavisam citam mērķim. Kādi bija centieni izglītot latviešu bērnus pirms vairākiem gadsimtiem, kad izdzīvošanai nebija nepieciešama lasītprasme? Raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturnieks, Latvijas Universitātes profesors Latvijas Vēstures institūta direktors Gvido Straube.
-
Baltijas jūra vēsturē - cik atšķirīga un mainīga ir bijusi piejūras ainava?
31/08/2022 Duração: 44minBaltijas jūra ir neparasta jūra, tā ir ieskauta no teju visām pusēm, izolēta no apkārtējās pasaules, ne sāļa, ne gluži saldūdens un ar senu vēsturi. Reiz Baltijas jūras ūdeņi skalojās tur, kur šobrīd ir seklais Engures ezers. Bet vēl senākā vēsturē Baltijas jūras vietā bija līdzenums, kur tecēja senās upes. Kā radusies Baltijas jūra un kā tās krasti mainījušies laika gaitā? Par Baltijas jūras vēsturi saruna Zināmais nezināmajā ar Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes vadošo pētnieci, ģeogrāfijas zinātņu doktori Laimdotu Kalniņu. Piejūras izmantojums rekreācijai un ārstniecībai Jūras gaiss, kas kavē baktēriju attīstību, bija priekšnoteikums slimnīcas celšanai Liepājā 19. gadsimta nogalē, savukārt Jūrmalā slimnīca tika uzbūvēta tik 1947. gadā. Līdz tam operācijas un dzemdības notika bijušo vasarnīcu telpās. Par divu ārstniecības iestāžu vēsturi stāsta rakstniece un šo slimnīcu vēstures pētniece Lāsma Gaitniece. „Katru dienu slimniekam, kurš uzturējās slimnīcā un kuram ārsts bija par
-
Kad un kā dzīvosim uz Marsa?
30/08/2022 Duração: 46minPirmā cilvēka misija uz Marsa nāk aizvien tuvāk. Jaunos pētījumos tiek meklēti veidi, kā cilvēkam izdzīvot šajā nemīlīgajā Sarkanās planētas pasaulē. Kā pirmie cilvēki uz Marsa elpos, ko ēdīs un vai tiks atpakaļ mājās? Šo aizraujošo tematu raidījumā Zināmais nezināmajā apspriežam kopā ar IT speciālistu un astronomijas amatieri Raiti Misu. Raidījuma gaitā arī stāsts par Marsa un marsiešu atveidi kinomākslā. Satraukts radio reportieris stāsta, kā no Marsa atlidojošiem kuģiem parādās uz trim kājām esoši agregāti, kas uzbrūk Zemei. Šī Orsona Velsa iestudētā radio izrāde izraisīja patiesu paniku iedzīvotāju vidū vairākās ASV pilsētās. Pēcāk dramaturgu kritizēja par pārlieku reālu citplanētiešu atainojumu, taču ar šo pārraidi Orsons Velss kļuva slavens. Šī radiopārraide tika iestudēta pēc 1898. gadā iznākušās zinātniskās fantastikas grāmatas „Pasauļu karš”, ko toreiz sarakstīja birtu rakstnieks Herberts Džordžs Velss. Taču arī kinopasaulē ne reizi vien ir veidoti darbi pēc šī romāna. Par to Zināmais nezināmajā s
-
Baktēriju daudzveidība un nozīme dabā
29/08/2022 Duração: 46minCilvēks, kurš ir tik garš kā Everests - šāds salīdzinājums izmantojams, ja runājam par nesenu atklājumu Gvadalupes mangrovēs. Tur pētnieki atraduši līdz šim zināmo lielāko vienšūni, ko iespējams redzēt pat ar neapbruņotu aci. Ko zinām par organismiem, kas pārliecinoši dominē uz mūsu planētas? Par baktēriju daudzveidību un to nozīmi dabā Zināmais nezināmajā studijā iztaujājam Latvijas Universitātes Mikrobioloģijas un biotehnoloģiju institūta vadošo pētniek Jāni Liepiņu. Raidījumā arī stāsts par izmirušajiem dzīvniekiem tagadējā Latvijas teritorijā. Proti, Latvijas fauna agrāk un mūsdienās atšķiras. Ir dzirdēts par vairākām dzīvnieku sugām, kuras Latvijas teritoriju apdzīvojušas tālā senatnē vai vēl salīdzinoši nesen, bet šobrīd pie mums vairs sastopamas nav. Līdz ar to runa ir gan par izmirušiem dzīvniekiem, kuri nav sastopami ne Latvijā, ne arī citviet, gan izzudušam sugām, kas vēl eksistē, taču no Latvijas kādu iemeslu dēļ ir devušās prom. Zoologs, Dabas aizsardzības pārvaldes eksperts Vilnis Skuja skaidro
-
PSRS vēsturei veltītā grāmatā pētīta pielāgošanās režīmam
25/08/2022 Duração: 44minMītu sērijā iznākusi grāmata par padomju periodu "Pielāgošanās. Padomju laiki Latvijā." Raidījumā Zināmais nezināmajā ielūkosimies šīs grāmatas lappusēs. Studijā grāmatas idejas autors, žurnālists, vēstures pētnieks Māris Zanders un grāmatas līdzautors vēsturnieks, Vidzemes augstskolas vadošais pētnieks Gatis Krūmiņš. "Tāda instrumentāla attieksme pret vēsturi nav labs tonis, bet šajā gadījumā bija ļoti praktiski piezemēta attieksme, proti, šī situācija, ko mēs varam aprakstīt kā pielāgošanos vai, gluži otrādi, nepielāgošanos, tā ar nepatīkamu regularitāti cilvēces vēsturē atkārtojas. No šī viedokļa tā nav tēma, kas ir vienkārši akadēmiski pētāma un pāršķirama lappuse, bet tā ir tāda, ar ko mēs saskaramies un, domāju, saskarsimies arī turpmāk," grāmatas ideju pamato Māris Zanders. "Lielais jautājums varētu būt par to, vai tā pielāgošanās ir laba vai nav laba," norāda Gatis Krūmiņš. "Savā ziņā pielāgošanās, tā filozofiski sakot, tas ir arī kaut kādas vienas garīgas attīstības pakāpe - spēt pieņemt kaut ko ci
-
Aļģes - nenovērtēts un neizmantots resurss mūsu dabā
24/08/2022 Duração: 44minMakroaļģes jūras pludmalē cilvēkiem parasti liek saraukt degunu, taču biologi un ķīmiķi uzskata - aļģes ir neizmantots resurss mūsu dabā. Sākot ar kosmētiku un ārstniecību, beidzot ar lopbarību un iepakojumu - aļģes ir universāls augs, kuram ir plašs pielietojums. Zināmais nezināmajā sarunas dalībnieki: Latvijas Valsts Koksnes ķīmijas insitūtūta vadošais pētnieks, ķīmijas zinātņu doktors Oskars Bikovens un Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētniece Ieva Bārda. Raidījumā arī krāsains un aizraujošs stāsts par gļotsēnēm. Rozā, dzeltenas, sarkanas, zaļas, zilas - visādu nokrāsu piciņas, bumbiņas, starainas un žuburainas - tik dažādas un neparastas gļotsēnes ik gadu piesaista arvien vairāk interesentu uzmanību. Zināmais nezināmajā sarunu biedrene Vija Simansone par gļotsēnēm sāka interesēties pirms pāris gadiem un nu jau viņa nosaka gļotsēņu izskatu un to piederību konkrētai sugai ar mikroskopa palīdzību. Agrāk šo organismus pieskaitīja pie sēnēm, jo tās veido sporas, bet tās spēj arī pārvietoties. Pasaulē ko
-
Falsificētā zinātne - Alcheimera pētījumu gadījums
23/08/2022 Duração: 46minViens no vadošajiem pētījumiem Alcheimera izpētē, iespējams, ir viltots. Tā ziņo žurnāls “Science”. Tas sašūpojis visu zinātnes pasauli. Pētījums ticis publicēts, citēts un uzskatīts par vienu no ietekmīgākajiem nesenajiem pētījumiem nozarē. Cik bieži notiek šādi pārkāpumi zinātnē, kā tos kontrolē un pēc kādiem kritērijiem atlasa tālākai lietošanai? Kā tiek pārkāpti zinātnes ētikas principi un kāpēc šādi kļūdaini pētījumi tiek citēti un izmantoti kā pamats medikamentu izstrādē, par šo tematu raidījumā Zināmais nezināmajā diskutējam ar ētikas zinātnieci, Latvijas Universitātes asociēto profesori Signi Mežinsku un Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, neiroloģi Zandu Priedi. Raidījumā arī stāsts par zinātnes pētījumu likteni agrākos laikos. Proti, zinātniekus jau izsenis nodarbina jautājumi par sen izzudušu vai šobrīd uz izmiršanas sliekšņa esošu dzīvnieku "atdzīvināšanu", izmantojot ģenētikas tehnoloģijas un klonēšanu. Izzuduši, izmiruši dzīvnieki varētu šķist kā pagātnes liecība, kuru sastapt var
-
Vai kādreiz būs ilgi gaidītās zāles pret aptaukošanos?
22/08/2022 Duração: 46minCīņa ar lieko svaru joprojām daudziem ir liels izaicinājums. Vai kādreiz būs zāles pret aptaukošanos, kas neprasa stingru diētu un vingrošanu, to Zināmais nezināmajā skaidrojam kopā ar Rīgas Stradiņa universitātes asociēto profesori, ārsti-dietoloģi Lailu Meiju. Cilvēkam, kas vairāk kustas, strādā vidēju vai grūtāku darbu uz klaja lauka, vajag vairāk uzņemt bezslāpekļa vielu, tas ir, ogļhidrātu, kuri atrodas maizē, kartupeļos un citās stādu vielās, nekā tādam, kas uzturas slēgtās telpās. Skaidrā lauku gaisā ir bez darba, cilvēks var patērēt vairāk ogļhidrātu, tas ir, noēst maizes putras utt…, kamēr pilsētā slēgtās telpās, ir sviedros strādājot, nav lielas vēlēšanās pēc maizes un putras, tās vietā tad pilsētas cilvēkam ir jādod taukāks ēdiens vai arī vairāk cukura, lai tam būtu vajadzīgais spēks. Tā 20. gadsimta sākumā izdotajā „Mājsaimniecība un pavāru māksla” raksta tās autore – literāte un publiciste Hermīne Zālīte. Diētas svara zaudēšanas nolūkā kļūst populāras 20. gs. otrajā pusē. Jo vairāk uzturs ir p
-
Dzīve jūras dzelmē. Tā ir mājvieta neskaitāmiem augiem un dzīvniekiem
11/08/2022 Duração: 45minJūras un okeāna gultne ir mūsu acīm slēpta pasaule, to redzam tikai nirstot vai skatoties dokumentālās filmas. Tāpēc nav pārsteigums, ka par šo vidi maz ko zinām. Vai tā ir tukšs smilšains vai dzīvības pilna oāze? Kā norit dzīve jūras dzelmē un kas izpētīts par okeāna gultni, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Hidroekoloģijas institūta vadošā pētniece Ingrīda Andersone. Pētījums par piesārņojumu Baltijas jūrā mītošajos roņos Agrā pavasarī mūsu pludmalē atrasto roņu organismā konstatētie smagie metāli ir uzskatāms piemērs par piesārņojumu Baltijas jūrā. Kā notika paraugu ņemšana, kas vairāk uztrauc zinātniekus, piesārņojuma līmenis jūrā vai dzīvnieku stāvoklis, nonākot pludmales smiltīs, stāsta Rīgas Zooloģiskā dārza zinātniskais konsultants Alesandro Di Marčio (Alessandro Di Marzio). Iegūt analīzes ir vienkārši – pavasaros roņu mazuļi nonāk zoodārzā un tad ir iespēja iegūt asins paraugus, bet tas, kāpēc šie dzīvnieki te nonāk un ko uzrāda iegūtas analīzes, jau ir rāda krietni sarežģītāku situāc
-
Padujas botāniskais dārzs. Pundurbērzs - Latvijā reti sastopams āra bērza "radinieks".
10/08/2022 Duração: 46minArktiskās floras relikts, tā dēvē pundurbērzu. Tas ir viens no augiem, kas teju ceļojis laikā un spējis izdzīvot arī Latvijas dabā līdz mūsdienām, lai arī ir reti sastopams. reti sastopams augs, tāpēc īpaši interesants biologiem. Ko zinām par šo augu, ko par dabu senatnē stāsta šis ziemeļu augs un kā tas aug Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes pētniece un Nacionālā botāniskā dārza Dendrofloras nodaļas vadošā speciāliste Linda Strode un Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes maģistrante Madara Metāle. Padujas botāniskais dārzs - vecākais universitātes botāniskais dārzs pasaulē Itālijas pilsēta Paduja vieniem varētu saistīties ar pilsētas patrona Svētā Antonija vārdu. Citiem nāks prātā krāšņās mākslinieka Džoto freskas Skrovenji kapellā. Bet, ja runājam par Paduju, tad ievērības cienīgs ir fakts, ka Padujā atrodams pasaulē vecākais universitātes botāniskais dārzs. Paduja atrodas pusstundas brauciena attālumā no citas pilsētas – Venēcijas –, un Venē
-
Datu vizualizācija - tā mums gan palīdz, gan ieved neceļos
09/08/2022 Duração: 47minAttēliem ir tikpat liels spēks kā rakstītam vārdam. Reizēm viens attēls var pateikt vairāk nekā garš teksts. Diemžēl un par laimi mēs dzīvojam attēlu laikmetā. Mūsdienās, kad internetā vieglāk pasniegt saturu ar vizualizācijām nevis teksta blāķiem, aug arī iespējas manipulēt ar auditoriju. Kādos ceļos un neceļos mūs vēsturē un šodien aizved datu vizualizācijas, skaidro "Datu skolas" vadītāja Latvijā Nika Aleksejeva. "Parasti datos meklējam sevi, ne katra datu vizualizācija jebkuram būs interesanta. Pat tad, ja tajā būsiet ieguldījuši daudz laika un kreativitātes. Stāsts vienmēr ir par klausītāju. Datos vienmēr meklējam sevi. Neatkarīgi no tā, kāds ir izvēlētais vizualizācijas formāts, tieši stāsts būs tas, kas padarīs to interesantu," skaidro Nika Aleksejeva. Tāpat viņa atzīst, ka manipulācija jebkurā datu vizualizācijā ir klātesoša, sākot ar to, ka jebkura datu vizualizācija ir kādu mērījumu vai skaitļojumu rezultāts. "Jau kaut kāda informācija ir pazudusi tulkojumā, jo ne visu mēs varam nomērīt 1:1 kā ir
-
Kas ir fascijas un kā tās ietekmē dažādus procesus mūsu organismā?
08/08/2022 Duração: 36minSavu ķermeni pārzinām sliktāk, nekā zvaigznes visumā. Šāds apgalvojums ir tuvu patiesībai, ja runa ir par kādu mazzināmu mūsu organisma puzles gabaliņu, viscaur ķermeni apvijošs tīkls, kas atgādina maisu ar ūdeni - fascijām. Tās satur kopā mūsu muskuļus, tām medicīnā ilgstoši nav pievērsta uzmanību, bet tagad jauni pētījumi stāsta par fasciju parsteidzošo ietekmi uz dažādiem procesiem mūsu organismā. Kas ir fascijas un ko par tām zinām, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes docente un Antropoloģijas laboratorijas vadītāja Silvija Umbraško.
-
Seksuālā dzīve un izglītība savienībā, kurā "seksa nebija"
04/08/2022 Duração: 43minPsihoterapeita Jāņa Zālīša grāmata "Mīlestības vārdā" bija izdevums, kas visticamāk, atrada vietu teju katra Padomju Latvijas pilsoņa grāmatu plauktā. Ievākota ar avīzēm, lai nav uzkrītoša, tā lieliski simbolizēja tā laika attieksmi pret cilvēka seksualitāti. Tā nekur nebija pazudusi, bet par to nerunāja. Grūti pieejama kontracepcija, neplānotas grūtniecības, erotikas kaunināšana - šī ir tikai daļa no padomju seksuālās audzināšanās. Kāda bija seksuālā dzīve savienībā, kurā "seksa nebija", raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta vēsturniece Ineta Lipša. "Ideja, ka seksa primārais mērķis ir nevis bauda, bet bērni, tas ir vispārpieņemts priekšstats. Tāpēc jau 60. gadu beigās Rietumos seksuālā revolūcija ir tas, kas sludina tieši pretējo," atzīst Ineta Lipša. Viņa norāda, ka Padomju Latvijā izglītojošu informāciju par seksuālo audzināšanu sniedza žurnāls "Veselība". "Jau 1966. gadā tajā pašā žurnālā "Veselība" Padomju Latvijas galvenais ginekologs, kas ir bijis kaut kādos kongresos ārzemēs, viņš stāsta, ar ko
-
Ar īpašiem kūdras filtriem kuģošanu Baltijas jūrā varētu padarīt tīrāku
03/08/2022 Duração: 46minKruīza kuģi, kravas kuģi. Ikdienā pludmalē mēs neredzam, cik kuģošana jūrā ir bieža un intensīva, un tāpat neredzams arī ir piesārņojums, ko rada notekūdeņi un balasta ūdeņi Baltijas jūrā. Ūdenī nonāk arī mikroplastmasa, īpaši no kruīzu kuģiem. Pētnieki Latvijā atklājuši veidus, kā varētu padarīt kuģošanu Baltijas jūrā tīrāku, tostarp, radot īpašu filtru no kūdras, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Jūras Akadēmijas pētniece Renāte Kalniņa un Rīgas Tehniskās Universitātes Materiālzinātnes un lietišķās ķīmijas fakultātes doktorante Kristīne Irtiševa. Vai arī kuģniecībā ienāk atjaunīgie resursi? Lielākā daļa kravu pārvadājumu pasaulē notiek pa jūras ceļiem. Taču kuģošana rada arī lielu pienesumu emisiju radīšanā. Kuģi dzinēju darbināšanai izmanto degvielu, kas rada sēra dioksīdu un slāpekļa monoksīdu. Vai nākotnē kuģus varētu darbināt bez fosīlā kurināmā, kas rada šādu piesārņojumu? Apsekojumos par to, kuri transporta līdzekļi atstāj ietekmi uz vidi, vienmēr parādās lidmašīnas vai automašīnas, ar