Zinmais Nezinmaj
- Autor: Vários
- Narrador: Vários
- Editora: Podcast
- Duração: 395:54:15
- Mais informações
Informações:
Sinopse
Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.
Episódios
-
Pētnieks: Godīguma aspekts palīdz citādi paraudzīties uz pārtikas sistēmu
18/10/2022 Duração: 47minGadsimts, kurā dzīvojam, sniedz iespēju teju jebkurā sezonā iegūt produktus, kuru izcelsme no Latvijas. Taču uzraksti Peru, Uganda vai Jaungvineja produktu aprakstā maz ko izsaka par to, kādus ceļus šī pārtika ir mērojusi līdz mums. Pārtikas piegādes ķēdes, vietējo lauksaimnieku iespējas pārdot produktus - šie jautājumi nav tikai ekonomikas pārziņā, tie arī jautājumi par ilgtspēju un to, kā iepirksimies un ko ēdīsim pasaulē, kurā valda kā pandēmijas un kari, tā klimata pārmaiņas un bioloģiskās daudzveidības samazināšanās. Kāda šiem procesiem saistība ar godīgu tirdzniecību, kāda ir šī ceļa ietekme uz zemnieku, kurš to visu ir izaudzējis un kāda pārtikas piegādēm ir ietekme uz vidi, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē sociologs Miķelis Grīviņš un biedrības "Zaļā brīvība" pārstāve Ariana Apine. "Šobrīd pārtikas sistēmas fokusējas uz to - kurš piedāvās kaut ko lētāku. Tiklīdz fokuss ir uz kaut ko lētāku, mēs iedzīvojamies milzīgā kaudzē problēmu - vai ekspluatē kādu, kurš nav aizsargāts, vai nemaksā kādam atb
-
Nobela prēmija fizikā piešķirta par atklājumiem kvantu mehānikas jomā
17/10/2022 Duração: 43minNobela prēmija šogad izceļ un sumina fantastiskos atklājumus kvantu pasaulē. Raidījumā skaidrojam, kā šie fundamentālie pētījumi mainījuši ne tikai fiziķu ikdienu, bet visu sabiedrību un kāds varētu būt kvantu nākotnes pielietojums. Par kvantu pasaules pielietojumu dažādās dzīves nozarēs stāsta Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš Nobela prēmija fizikā 2022. gadā piešķirta Alēnam Aspektam no Francijas, Džonam Klauseram no ASV un austrietim Antonam Ceilingeram par atklājumiem kvantu mehānikas jomā. Kvantu mehānika ir fizikas apakšnozare, kas pēta procesus, kuros mazas daļiņas – atomi un molekulas – mijiedarbojas savā starpā un ar ārējo starojumu, piemēram, gaismu. Zinātnieku trijotne tika pagodināta "par eksperimentiem ar savērptiem fotoniem, atklājot Bela nevienlīdzības pārkāpumu un atklājumiem kvantu informācijas zinātnē", teikts žūrijas paziņojumā. Kā pavēstīja Nobela komiteja, "viņu darbs ir pavēris ceļu jaunai tehnoloģ
-
Veterinārārste: Arī suņi un kaķi vecumā slimo ar demenci
13/10/2022 Duração: 42minCilvēka mūžs paliek garāks un mēs dažkārt esam gatavi darīt visu iespējamo un arī teju neiespējamo, lai pagarinātu arī mūsu mājas mīluļu dzīvi. Tas arī ir iespējams, pateicoties zinātnes un medicīnas attīstībai. Izrādās arī, sirmais minka vai duksis var ciest no neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem. Jo vecāki kļūst mūsu mīluļi, jo lielāka iespēja, ka arī viņi saskarsies ar to, ko cilvēku pasaulē pazīstam kā demenci. Kā tā izpaužas suņiem un kaķiem un ko zinām par šiem procesiem dzīvnieku smadzenēs, skaidro veterinārārste Daira Višķere. Runājot par dzīvniekiem, vairāk min kognitīvās disfunkcijas sindromu, ne demenci. Tas ir raksturīgs gan suņiem un kaķiem. Simptomi ir mulsinoši, bieži saimnieki uzskata, ka dzīvnieks vienkārši ir vecs. Arī veterinārārsti simptomus ne vienmēr uztver kā tādus, lai veiktu tālāku diagnostiku. "Kognitīvās disfunkcijas sindroms ir maz klīnikā novērtēta un atrasta diagnoze," norāda Daira Višķere. "Bieži vien dzīvniekam medicīniski diagnozi nevar uzstādīt, bet problēma ar viņa apzi
-
PFAS - mūžīgā ķimikālija jeb fluora polimēri dabā
12/10/2022 Duração: 44minMums apkārt lērums vielu, kuras esam radījuši, bet nespējam no tām atbrīvoties. Par apkārt esošo piesārņojumu mēs daudz runājam, skatoties uz atkritumiem, kas atrodami pludmalē vai ceļmalā. Bet ir kāda īpaša vielu grupa, kas nonākusi arī pašmāju zinātnieku uzmanības lokā un ko saīsināti dēvē PFAS piesārņojumu. Mūžīgā ķimikālija - arī šāds nosaukums dots šiem fluora polimēriem. Kas tas ir, kur to izmantojam un kāpēc šī ķimikālija nevar sadalīties vidē, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zinātniskā institūta "BIOR" pētniece Elīna Palesčnaja. "PFAS nav viena viela, bet vielu grupa, kurā ir ap 5000 piesārņotāju," atklāj Elīna Palesčnaja. "Daži no tiem ir atklāti un arī jau aizliegti." Pfasi, kā tos sauc zinātnieki, nav redzami ar acīm, tās ir kā piedevas. Pateicoties to īpašībām tie ir ūdeni un eļļas atgrūdoši. Ikdienišķā veidā tos var sastapt nepiedegošās pannās vai apģērbos, kas atgrūž ūdeni un netīrumus. "Pfasus ne velti sauc par mūžīgajām ķimikālijām, jo sadalīšanās periods ir pat vairākus gadus. Piesār
-
Bakteriofāgi terapijā: Kā baktēriju "apēdāji" var palīdzēt infekciju ārstēšanā?
11/10/2022 Duração: 47minAntibiotiku rezistence ir izplatīta tendence pasaulē un tā nav laba ziņa mūsu veselībai. Brīžos, kad tiešām nepieciešama antibiotiku terapija, tā var nestrādāt, tāpēc mediķi un zinātnieki meklē citas metodes, kā izārstēt infekciju slimības. Viens no risinājumiem jau šobrīd sāk veiksmīgi darboties terapijā tepat Latvijā. Rīgas Stradiņa universitātē antibiotiku rezistences gadījumos sāk izmantot bakteriofāgu terapiju. Kā šie baktēriju "apēdāji" varētu palīdzēt infekciju ārstēšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas nefrologs, Rīgas Stradiņa universitātes Militārās medicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Kārlis Rācenis. Kādu lomu cilvēka organismā veic brīvie radikāļi? Vārdu salikums "brīvie radikāļi" vairumam no mums saistās ar nevēlamām izmaiņām organismā – arī tādām, kas izraisa saslimšanu ar vēzi. Faktoru, kas veicina brīvo radikāļu veidošanos mūsu ķermenī, ir daudz, bet vienlaikus brīvie radikāļi mums ir arī nepieciešami. Kas ir šie savienojumi un kād
-
Monetarā vēsture: Naudas aprite Livonijā
10/10/2022 Duração: 43minNauda ir valoda, kuru saprot visa pasaule. Taču nauda, kādu to zinām šodien, ir gājusi garu attīstības ceļu. Tā kļuvusi par svarīgu varas apliecinājumu jau sen. Livonijas laiks Latvijas vēsturē iezīmē aktīvas tirdzniecības sākumu. Kā tirgotāji un parastie Livonijas iedzīvotāji norēķinājās par pakalpojumiem un produktiem? Kā tapa sudraba dālderi un zelta dukāti un kā šo naudas plūsmu regulēja, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Rīgas Kuģniecības un vēstures muzeja krājuma darba speciāliste Numismātikas un dārgmetālu nodaļā Marina Solovjova. Naudas ceļi pirms 100 gadiem Latvijā Skatot naudas ceļus mūsu valstī pagājušā gadsimtā, visvairāk tās mainījušās laikā posmā no 1914. līdz 1942. gadam. Tajā desmitgadē Latvijas teritorijā bija 19 dažādas naudas zīmes. Nauda mainījās pa mēnešiem un atšķirīga tā bija dažādas mūsu valsts teritorijās. Par naudas vērtību, tās maiņu un izskatu stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Numismātikas nodaļas vadītāja Anda Ozoliņa. Tādas noteiktas cenas kā mūsdienas tolaik nebi
-
Kā šķēršļi upēs ietekmē to bioloģisko daudzveidību?
06/10/2022 Duração: 47minMūsu upes ir kā liela asinsrites sistēma, ka plūst Latvijas ainavā un palīdz uzturēt ekosistēmu. Līdzīgi kā trombi parādās cilvēka asinsvados, šķēršļi sastopami arī upēs un maina dzīvi tajās. Caurteces traucējumi rada ķēdes reakciju un dzīve upē un tās krastos mainās. Kādi šķēršļi ir Latvijas upēs un kā ietekmē bioloģisko daudzveidību? Ko ar šiem šķēršļiem šobrīd dara pasaulē - jauc nost vai būvē jaunus, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro zinātniskā institūta "Bior" Zivju resursu pētniecības departamenta vadītājs Didzis Ustups, Latvijas vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra "LIFE GoodWater IP" projekta vadītāja Linda Fībiga un Pasaules Dabas fonda pārstāve Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāja Magda Jentgena.
-
Ziemas guļa dzīvniekiem, īpaši sikspārņiem
05/10/2022 Duração: 46minIerušināties alā un aizmigt līdz pavasarim - tāda ir izdzīvošanas stratēģija daudziem dzīvniekiem, kuru sastopami pie mums dabā. Šī ilgā guļa jeb hibernācija ir ļoti interesants un neparasts process, par kuru vēl daudz izzināma un pētāma. Kā tas notiek? Kādi procesi norisinās dzīvnieku ķermenī brīdī, kad tie dodas ziemas guļā, un ar ko šajā stāstā īpaši ir sikspārņi, skaidro Latvijas Valsts mežu zinātnes institūta "Silava" pētnieks, bioloģijas zinātņu doktors Jānis Ozoliņš un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētnieks bioloģijas doktors, sikspārņu eksperts Viesturs Vintulis.
-
Cilvēku radītās tiesības dzīvniekiem: kas mainījies pēdējos gados
04/10/2022 Duração: 47minNo 2028. gada Latvijā būs aizliegts audzēt kažokzvērus, tāpat arī arvien vairāk ražotāju atsakās no sprostos turētu vistu olām. Zinātnes laboratorijās arī dzīvnieku izmantošana tiek stingri uzraudzīta, nodrošinot dzīvniekiem maksimāli labus dzīves apstākļus. Tas liek domāt, ka dzīvnieku tiesību aizstāvji piedzīvo uzvaras gājienu gan Latvijā un arī citviet pasaulē. Vai tā tiešām ir, vai ir vēl daudz jautājumu, kuros izpratne par dzīvnieku tiesībām palikusi novārtā? Nākot klāt pētījumiem, kas apliecina dzīvnieku spēju just sāpes un cilvēka radītu diskomfortu, rodas daudz ētisku jautājumu, tostarp, par to, kādas ir cilvēku radītās tiesības dzīvniekiem? Kā attīstījies dzīvnieku tiesību koncepts un kas šajā jomā mainījies pēdējos gados, raidījumā vērtē Tartu universitātes profesors, Latvijas Universitātes profesors, biologs Indriķis Krams, Latvijas Universitātes docents, filosofs Artis Svece un dzīvnieku aizstāvības projekta "Zootehnikums" veidotājs, filosofs, "zvērināts dzīvnieku advokāts" Sandris Ādminis.
-
Nakts veļa un atpūtas tērpi modes vēsturē
03/10/2022 Duração: 51minModes vēstures lappusēs vēl neiepazīta raidījumā Zināmais nezināmajā ir kāda būtiska apģērbu sadaļa, bez kuras grūti iedomāties komfortablu dzīvi. Tas atpūtas un naktstērpi. No gariem naktskrekliem līdz siltām flaneļa pidžamām, no mājas kostīmiem un grezniem halātiem līdz sporta apģērbam - kā mainījusies atpūtas un nakts tērpu mode laika gaitā un kāpēc modes industrijai bija jārada speciāls apģērbs atpūtai mājās, stāsta modes vēsturniece, mākslas zinātņu doktore Edīte Parute. Noteikumi apakšveļas ražošanai Padomju Savienībā Padomju Savienībai bija raksturīga ideoloģija un cilvēku kontrole, tostarp kontrole attiecībā uz apakšveļas nēsāšanu. Funkcionalitāte un higiēna pirmajā vietā, un nost ar izlaidīgo rietumu erotiku. Tomēr arī padomju laika apakšveļā ienāca mežģīnes, lencītes un atšķirīgi krāsu toņi. Par sabiedrībai it kā neredzamo veļu un tās ērtumu dažādos padomju periodos plašāks stāsts. Ražošanas standarti, centralizēta sistēma, kas apstiprina konkrētus apģērbu modeļus vai izmērus, īsāk sakot – Maskav
-
Satiksmes tehnoloģijas nākotnē
29/09/2022 Duração: 52minSatiksme uz mūsu planētas ir kā milzīga organisma asinsrite, tā ir ir tik intensīva un komplicēta, ka brīžiem šķiet pārsteidzoši, kā tā vispār spēj funkcionēt. Auto lietotāju skaits pieaug, pieaug arī dažādu tehnoloģiju un risinājumu piedāvājums, kas palīdz risināt problēmas. Sēdēšana sastrēgumos ir nogurdinoša un nemazinās, pieaugot auto skaitam mūsu ielās. Arī satiksmes negadījumu skaits nesarūk. Taču tehnoloģiju attīstība sola, ka nākotnē satiksme būs drošāka, efektīvāka un patīkamāka. Kādi būs viedie luksofori un kā tehnoloģijas palīdzēs mazināt sastrēgumus, izvairīties no avārijām un uzraudzīt noteikumu ievērošanu uz ceļa, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro IT speciālists, SIA "WeAreDots" tehniskais direktors Aigars Jaundālders, IT speciālists, tehnoloģiju eksperts Reinis Zitmanis un Latvijas Valsts ceļu Satiksmes informācijas centra vadītājs Boriss Jeļisejevs. Zinātnieku nakts 2022 Nu jau septiņpadsmito gadu septembra pēdējā piektdienā vienlaikus visā Eiropā gaidāma “Zinātnieku nakts” - pasākums, k
-
Mēness misijas: Zemes pavadonis atkal kļuvis iekārotu apmeklējumu objektu
28/09/2022 Duração: 46minNesen raidījumā runājām par misijām uz Marsa un secinājām, ka cilvēka soļi uz sarkanās planētas ir vēl krietni tāla nākotne. Taču mūsu planētai vistuvākais objekts Visumā ir Mēness, Zemes pavadonis, uz kura reiz cilvēki spēruši soļus. Pēdējos gados sākusies dinamiska stafete uz Mēnesi. Sākot ar derīgajiem izrakteņiem, beidzot ar plāniem radīt pirmo cilvēku apmetni uz Mēness - mūsu planētas pavadonis šobrīd kļuvis par iekārotu objektu gan privātajām kompānijām, gan valstu finansētajām kosmosa institūcijām. Kāda šobrīd ir interese par Mēnesi, vai un kad cilvēki dosies misijās uz šo pavadoni, un kādas ir zinātniskās un ekonomiskās intereses, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē IT speciālisti un astronomijas entuziasti Ints Ķešāns un Raitis Misa. Raitis Misa vērtē, ka programmas "Artemīda" (Artemis) misija uz Mēnesi dosies jau šogad, lai pārbaudītu visi aparatūru, kas nepieciešama nākamajam startam, kad būs cilvēki, kas aplidos Mēnesi. Nolaišanās vēl nenotiks. Daudz jau kosmosā izpētīts ar robotu palīdzību, kā
-
Pētnieks: Augu spēju pielāgoties videi jaucam ar augu spēju apzināti reaģēt uz izmaiņām
27/09/2022 Duração: 40minPuķu pods uz palodzes var būt mīļš rūpju objekts mums, bet, vai tas jūt mūsu gādību? Kaktusa spēja pielāgoties un izdzīvot, kad esam to uz laiku atstājuši novārtā, ir spilgts pierādījums tam, ka augiem ir izdzīvošanas stratēģijas un tie nav pilnīgi bezspēcīgi. Taču, vai augi spēj "pieņemt lēmumus", vai tiem varētu piemist kas tāds, ko cilvēku pasaulē saucam par apziņu par sevi un apkārtējo vidi. Vai augi apzinās pasauli sev apkārt un kā tie reaģē uz pasauli sev apkārt, raidījumā Zināmais nezināmajā analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš. Vai ir pamats domāt, ka augi sajūt to, kas notiek istabā un kā pret tiem izturamies? "Tas jautājums ir ļoti aktuāls jau no senām dienām. Ir romantiskās bioloģijas virziens, kad bija tendence augiem piedēvēt pilnīgi visas tās pašas izjūtas, kas ir cilvēkam. Šeit uzreiz gribu teikt, ka ir jāatšķir, vai tās ir sajūtas, vai tās ir izjūtas, jo mēs pilnīgi kaut ko atšķirīgu ar to saprotam," atzīst Ģedert
-
Psiholingvistika: ko krāsa, dzimte un laika lietojums valodā stāsta par uztveri
26/09/2022 Duração: 51minValoda ir atslēga uz pasauli, ar to mēs ne tikai sazināmies savā starpā, bet arī paši sev strukturējam pasauli. Valoda nav tikai vārdu un teikumu konstrukcijas kopums. Tas ir veids, kā apliecinām savu domāšanu un pasaules uztveri. Lai arī latviešu valoda mums ir viena, tās lietojums ir ļoti individuāls. Kādus vārdus lietojam, kā cits citu saprotam, to pēta psiholingvistikas nozare. Ko krāsa, dzimte un laika lietojums valodā stāsta par mūsu uztveri, skaidro Latvijas Universitātes Latviešu valodas institūta zinātniskā asistente Justīne Bondare. Anatomijai un cilvēka ķermenim veltīta izstāde Anatomijas muzejā un Mākslas akadēmijā Šoruden divas izstādes uz Latviju atvedis britu keramiķis Padijs Hārtlijs. Tajās ar dažādu materiālu palīdzību pētīti tādi jautājumi, kā cilvēka ķermeņa unikalitāte, slimība un veselība, dzīvība un nāve, kā tehnoloģiju sasniegumi. Keramikas intervence ar 99 “‘fītiem”, stāsts par magoni no jēra sirds audiem, bēru urna, kas izdaiļota ar medikamentu ievadīšanai paredzētām caurulītēm -
-
Polārpētnieku jaunākie atkājumi ekspedīcijā Grenlandē
22/09/2022 Duração: 45minGrenlande ir pasaulē lielākā sala, tā sevī slēpj lielāko ledus apjomu visā Arktikā un tās dzīles ir četrus miljardus sena vēsture. Šī sala ir ne tikai unikāls vēstures arhīvs savdabīgā saldētavā, tā ir arī paradīze polārpētniekiem. Polārpētnieki no Latvijas atkārtoti devušies ekspedīcijā uz Grenlandi - lielāko salu pasaulē, kur Kānākas pilsētas tuvumā veikuši mērījumus ledājos. Kā pētniekiem gājis un kas atklāts, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta polārpētnieks, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas vadītājs Jānis Karušs. Pirms doties uz Grenlandi, stāsts par ekspedīciju uz Panamu Panama ir valsts Centrālamerikā un to raksturo tropu meži ar lielu sugu daudzveidību. Pirms dažiem gadiem turp bija devusies arī Latvijas zinātniece, lai pētītu dzīvību uz tropu koku lapām. Iegūto datu ir tik daudz, ka tos varētu turpināt analizēt arī šobrīd. Kāds bijis pētnieku uzdevums, kādi ir sasniegtie rezultāti un kāpēc šādas eksotiskas ekspedīcijas ir nepieciešamas, stāsta pētni
-
Kā mūsu smadzenes uztver klusumu?
21/09/2022 Duração: 48minSkaņa, vārdi, valoda - dzirdei ir fundamentāla loma pasaules uztverē, taču tikpat neiztrūkstoša sastāvdaļa no tā, ko dzirdam sev apkārt, ir arī klusums. Taču kā klusumu uztver mūsu smadzenes? Kāda ir klusuma loma valodā, kā pasauli sadzird cilvēki ar dzirdes traucējumiem un kas notiek smadzenēs, ja klusuma vai arī trokšņa ir par daudz, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors, Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters un Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes vadošā pētniece Solvita Umbraško. Skats uz meditāciju no zinātnes puses No garīgas prakses pagātnē meditācija mūsdienās kļuvusi par ikdienas sastāvdaļu daudziem cilvēkiem visā pasaulē. Vairums to saredz kā iespēju labi sagatavoties dienai vai nomierināt savu trauksmaino prātu. Iespējams, netrūkst arī skeptiķu, kuri meditācijas nozīmi apšauba, taču neirozinātnes pētījumi apstiprina, ka meditācija patiesi var sniegt terapeitisku efektu. Pasaule
-
Buramvārdu pētniecība Latvijā un pasaulē
20/09/2022 Duração: 43minVārdam ir liels spēks, tam ticējuši mūsu senči visā pasaulē. To pierāda buršanās tradīcijas, ko cilvēki piekopuši teju visās tautās visos laikos, uzticot savu likteni vai bēdu augstākam spēkam. Dzīve mainīgā pasaulē, kurā cilvēks atstāts likteņa varā, noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc Latviešu folkloras krātuvē ir vairāk nekā 54000 buramvārdu variantu. Ko cilvēki piebūra, kādus vārdus izteica un kādi bija buršanās lietpratēju likteņi laiku grožos, raidījumā Zināmais nezināmajā šīs tradīcijas palīdz iepazīt LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieks folklorists Aigars Lielbārdis. Cilvēku pārvērtības par dzīvniekiem latviešu mitoloģijā Kad cilvēks gribot palikt par vilkaci, tam esot jāizlien caur egles sakni. Cilvēki, kas pārvēršoties par vilkačiem, esot vai nu vilka ausis vai vilka acis, vai vilka aste, vai kas cits no vilka. Tā vēstī viens no daudzajiem latviešu tautas ticējumiem. Pārvērtības kā iespējas vai sods, par ko cilvēks varēja pārvērsties vai tika pārvērsts? Čūska, kaza, ezis,
-
Unikāls pārklājums no pelniem kosmosa kuģiem un droniem kara laukā
19/09/2022 Duração: 46minNo atkritumiem uz zvaigznēm - tāds ir inženieru radīts risinājums iekārtām, kurām jābūt karstumizturīgām. No pelniem radīts unikāls pārklājums varētu noderēt gan kosmosa kuģu radīšanā, tas ļautu kosmosa kuģiem izturēt milzīgas temperatūras, atgriežoties Zemes atmosfērā, gan pasargātu no bezpilota lidaparātus no lāzeriem. Par pētījumiem plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes Vispārīgās ķīmijas tehnoloģijas institūta vadošais pētnieks Andrejs Šiškins. LU pētnieki palīdzēs cīnīties ar atkritumiem Zemes orbītā Ne tikai uz Zemes, bet arī tās orbītā atkritumi ir samilzusi problēma. Ne reti tie ir potenciāls drauds satelītu un misiju darbībai. Lai to risinātu pasaules mērogā tiek risināta kosmosa objektu novērošana un tajā savu artavu sniegs arī Latvijas Universitātes Astronomijas institūts. Lai arī izplatījums mums šķiet milzīgs, kurā pamatīgos attālumos cits no cita atrodas un pārvietojas planētas, zvaigznes, asteroīdi un pavadoņi, tomēr pēdējos gadu desmitos arī cilvēks ir ievērojami piepildījis kosmosa t
-
Zinātnes politika un ko par zinātni saka partiju programmas
15/09/2022 Duração: 49minZinātne ir ārkārtīgi dinamiska nozare, bez tās sniegtā pienesuma mūsdienu pasaulē nevaram dzīvot, bet vienlaikus tā ir mūsu kultūras, tautsaimniecības un izglītības joma, ka prasa ilgtermiņa domāšanu. Vai politiķiem Latvijā tāda ir? Vai izpratne par zinātnes pienesumu un vajadzībām ir pietiekama un vai zinātnes finansējums ir galvenā problēma, kuru jaunajai Saeimai lūdz risināt zinātnieki? Kā jaunie nozares pārstāvji vērtē esošo zinātnes politiku un ko par zinātni saka partiju programmas? Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Antra Boča un Organiskās sintēzes institūta vadošais pētnieks, Latvijas Universitātes profesors Kristaps Jaudzems. Vēlēšanu biļetenu nozīmīgums Vēlēšanu biļetens varētu šķist pavisam ikdienišķs papīra gabaliņš, un pēc viena konkrēta politiskā spēka izvēles pārējie biļeteni bieži vien nonāk atkritumu urnā. Tomēr biļetens ir laikmeta liecība, un tas spēj ietekmēt arī to, kādas izvēles izdara vēlētāji. Biļetenu vēsturei un izmaiņām laika gaitā šobrīd
-
Kāds būs nākotnes cilvēks?
14/09/2022 Duração: 48minCilvēks ir suga, kas ar savām kognitīvajām un komunikācijas spējām ir spējusi pielāgoties dzīvei teju visos kontinentos un vairoties neaptveramos apmēros. Taču līdzīgi kā citi dzīvnieki, arī cilvēki ir mainījušies laika gaitā. Homo Sapiens, kādu uz mūsu planētas varēja sastapt pirms simtiem un tūkstošiem gadu nav tas pats, ko sastopam šodien. Cilvēks ir ir krietni mainījies savā pastāvēšanas vēsturē. Sākot ar ķermeņa garumu, beidzot ar žokli, galvaskausu un daudz ko citu. Kāds cilvēks izskatīsies pēc desmitiem tūkstošu gadu un kādi apstākļi liek cilvēka ķermenim mainīties, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesors, ģenētiķis Īzaks Rašals, antropoloģe, vēsturniece, Medicīnas vēstures muzeja pētniece Rita Grāvere un Rīgas Stradiņa universitātes docente un Antropoloģijas laboratorijas vadītāja Silvija Umbraško. Kāds bijis mūsu senču galvaskauss? Pagājušā gadsimta 20. - 30. gados notika ekspedīcijas, kurās, kā tolaik teica, cilvēkmērītāji devās ekspedīcijās, anketēja un mērīja Latvija