Kultras Rondo

Kultūras rondo saruna par 2. Latvijas Nacionālo Dzejas slameru čempionātu. Interesējamies par slameru kustību Latvijā. Kas pievelk jaunos talantus piedalīties Nacionālā Dzejas slameru čempionātā? Kā kustība mainījusies pēdējo gadu laikā – kā mainījusies valoda, dzejas ritms, pasniegšanas stils. Kā tas ietekmē dzejas procesu? Dalībnieku un žūrijas pārstāvju priekšnesumi un komentāri. Sarunājas žūrijas pārstāvji Inga Pizāne un Rihards Bargais, "Veidenfesta" dzejas slama fināliste Grēta Volkoviča, šī gada čempiona titula ieguvējs Artūrs Bricis, dzejas slamu organizētājs Kaspars Lielgalvis un dzejnieks, kādreiz arī slamu dalībnieks Ivars Šteinbergs. 22. novembrī Rīgas latviešu biedrības namā norisinājās jau otrais Latvijas Nacionālais dzejas slameru čempionāts. Tajā uzvaru guva Artūrs Bricis un tas dod viņam iespēju Latviju pārstāvēt Eiropas Dzejas slameru čempionātā Košicē (Slovākija) jau nākamnedēļ.

„Valoda ir lieta, kas tev vienmēr ir līdzi,” saka baltkrievu rakstniece Eva Vežnaveca. Viņa jau 19 gadus dzīvo emigrācijā Polijā un ir autore vienai no pēdējā piecgadē iecienītākajām grāmatām baltkrievu valodā „Kam pakaļ tu nāc, vilks?” (Па што ідзеш, воўча?). Divas baltkrievu rakstnieces – Eva Vežnaveca un Hanna Jankuta – šonedēļ viesojās Rīgā, lai piedalītos Rakstnieku savienības rīkotajos „Prozas lasījumos” un sarunātos ar latviešu lasītājiem par baltkrievu valodu, literatūru un tās spīvo izdzīvošanas cīņu mērķtiecīgas rusifikācijas apstākļos. Hanna Jankuta un Eva Vežnaveca ciemojās arī Latvijas Radio. Viņu darbu fragmentus tulkojusi un arī sarunai raitāk palīdz ritēt Māra Poļakova. Kad studijā apspriežam, kurus fragmentus no saviem prozas darbiem rakstnieces varētu nolasīt, saruna vienubrīd notiek četrās valodās. Ar Hannu Jankutu sarunājamies angliski, Eva Vežnaveca (īstajā vārdā Svitlana Kurs) dod priekšroku baltkrievu valodai, Māra Poļakova to veikli tulko latviski, bet ar abām rakstniecēm viņa runā u

Starptautiskā literatūras festivāla “Prozas lasījumi 2024” virstēma ir “Kā dzīvot tālāk?”. Kultūras rondo saruna ar diviem "Prozas lasījumu" vadītājiem – dzejnieku, rakstnieku un filozofu Ilmāru Šlāpinu, kurš šogad ar savu eseju "Kā dzīvot tālāk?" atklāja stāstu konkursa sadaļu, un rakstnieku Osvaldu Zebri, kurš savukārt ir žūrijā, kurai šogad bija jāvērtē rekordliels iesniegto stāstu klāsts – veseli 123. Finālā tikušie 11 stāsti jau nolasīti un kamēr ar nepacietību gaidām žūrijas verdiktu, ir laiks sarunai par rakstniekiem jeb tiešām – kā dzīvot tālāk…

„Mājas sajūta, leģendāra vieta” – ir mākslinieku biežāk veltītās frāzes galerijai „Istaba”. Pirms 20 gadiem 3.decembrī galerijā notika pirmā izstāde, un kopš tā laika sarīkotas 200 mākslas izstādes. Galerija bijusi arī norises vieta daudziem citiem kultūras notikumiem. 20 darbības gadus „Istaba” svin ar jubilejas izstādi, kurā aicināti piedalīties mākslinieki, kam galerijā bijušas personālizstādes vai viņi piedalījušies grupu un tematiskajās izstādēs. Dodamies uz jubilejas svinībām. Galerijā „Istaba” pulcējas arvien vairāk mākslinieku, un tas ir neticami, ka nelielajā galerijas telpā var ietilpt tik daudz ļaužu. Pie centrālās galerijas sienas jubilejas izstāde „Istabai -20” , kur eksponēti ap 200 nelieli darbi, sanākušie cenšas tuvāk aplūkot krāšņo sienu. Galerijas vadītāja Linda Lūse   māksliniekiem devusi  brīvu tēmu, ierobežojot vien izmēra ziņā 18 reiz 18 cm. Galerijas vadītāja uzsver, ka viņai patīk demokrātija un to var just gan svinību vakarā, gan eksponētajos darbos, jo līdzās labi zināmiem autorie

7. decembrī pulksten 18 Dzintaru koncertzālē muzicēs Latvijas Nacionālais simfoniskais orķestris kopā ar čellistu Kristapu Bergu un diriģentu Jāni Stafecki turpinās orķestra koncertsēriju Dzintaru koncertzālē. Kultūras rondo saruna ar Kristapu Bergu un komponistu Arturu Maskatu par sadarbību, veidojot Otrā čellkoncerta atskaņojumu. Kristaps Bergs uz koncertu Rīgā ir ieradies no Briseles, kur šobrīd ir viņa mājas, bet radošā darbība saistīta ar visu Eiropu. Un jau bijis mēģinājumā kopā ar LNSO. Arturs Maskats atklāj, ka Otrā čellkoncerta iniciators bijis tieši Kristaps Bergs. "Man vienmēr paticis, kā Kristaps spēlē, kā viņš izveidojies par solistu, kas viesojas Latvijā un atbrauc pie mums un daudz strādā arī Eiropā. Pamazām, arī pateicoties Inesei Zagorskai, kas vada Čella festivālu Cēsīs, tas tā arī bija. 2022. gada vasaru veltīju šim opusam. Ar Kristapu daudz strādājām laukos pie tā kopā, jo čells ir ļoti grūts un ārkārtīgi skaists instruments. Man ļoti patīk," atzīst Arturs Maskats. Kristaps Bergs ir ga

Aizvadītās nedēļas nogalē Rotko muzejs atklāja šī gada nogales izstāžu sezonu, piesakot vairākas personālizstādes un projektus. Argentīniešu izcelsmes mākslinieks Ernesto Moraless, pārstāvot mītnes zemi Itāliju, saviļņo ar metafizisku noskaņu caurstrāvotu personālizstādi “Sākums un gaisma”. Vienlaikus pie skatītājiem nonākuši vēl pieci pašmāju mākslas projekti – Gustava Filipsona noslēpumaini ekspresīvais “Vējlauzis”, Mārtiņa Zitmaņa mīklainu zīmju un nozīmju pārpilnās “Salas”, Rutas Štelmaheres gaismtiecīgais “Mūžīgais bērns”, Jekaterinas Griškjānes mūžības skartais gleznieciskais vēstījums “Es esmu mājiņā” un keramiķes Ineses Margēvičas glāsmainā “Siltā gaisma”. Seši mākslinieki, seši mākslas projekti, kas runā par mūžīgām tēmām – dzīvību un nāvi, dabu un cikliskumu visā, kur baltais mijās ar melno, tumšais ar gaišo, un kā jau dzīvē, ļaujot uzplaiksnīt arī impulsīvi košu izjūtu gammām. Tāda ir šī gada ziemas izjūta Rotko muzejā Daugavpilī, darbs pie kuras sagataves, kā stāsta muzeja direktors un triju izs

Turpinās "Prozas lasījumi 2024", kuri šogad iesākās ar igauņu rakstnieka Pētera Sautera autorvakaru. Viņa romāns „Neliec mani mierā” šovasar iznāca Latvijas Rakstnieku savienības izdotajā sērijā „Jaunā klasika. Baltijas Asamblejas laureātu darbi”, tulkojusi Maima Grīnberga. Autors Rīgā bija ieradies starp radošajiem darbiem Norvēģijā un Grieķijā. Tikšanās ar igauņu rakstnieku un tulkotāju Pēteru Sauteru novembra pievakarē notika Raiņa un Aspazijas mājā, tikšanās ritēja jautrā un draudzīgā noskaņā. Vakaru vadīja Latvijas Rakstnieku savienības priekšsēdētājs Arno Jundze, uzsverot, ka Sautera romāns ir kas tāds, ko latviešu lasītājs nav lasījis, un iesāka ar citātu no grāmatas priekšvārda, ko rakstījusi Mārja Kangro. Rakstniekam ir arī aktiera izglītība, par to viņa komentārs ir tāds, ka rakstot kaut kas no lomu spēlēm esot.  Meklējot informāciju par rakstnieku, Arno Jundze norāda, ka iznirst dzīves apraksts un skandāli, kas saistās ar viņu. Par skandāliem Pēters Sauters komentē un viņa sacīto pārstāsta tulkot

Indriķis Ģelzis veiksmīgi noslēdzis savu personālizstādi "Bingo Gaze", kura bija apskatāma galerijā "Polina Berlin" Ņujorkā un ir Kultūras rondo studijā, lai pastāstītu par trīs mēnešos pieredzēto Ņujorkā. Izstādes tapšanu mākslinieks dēvē par savu grūtāko ne tikai darbu tehniskās radīšanas ziņā, bet arī to konceptuālās un formālās sagatavošanas dēļ, kas mākslinieka dzīve aizņēmusi veselus septiņus mēnešus. Izstāde noritēja Manhetenā vienā no jaunatklātām galerijām. "Man šogad bija trīs izstādes Ņujorkā. Labs gads, bet šis bija tāds labs punktiņš uz "i", jo tā bija nopietnāka izstāde Polinas Berlinas galerijā, kas ir Čelsija, pavisam netālu no lielajām galerijām. Mans mērķis bija atdot sevi visu ar cerību uz labu momentu Ņujorkā. Naivs cilvēks būdams, arī gāju uz to," stāsta Indriķis Ģelzis. Mākslinieks atklāj, ka pāris dienas pirms savas izstādes atklāšanas aizgājis uz citu izstāžu atklāšanām, izrādījies, ka tieši tajā vakarā atklātas 150 izstādes Ņujorkā. Tad sapratis mērogu. Indriķis Ģelzis bilst, ka

Ko jūs radītu, ja kurators jūs kā mākslinieku aicinātu kļūt par „balto punduri”, „miglāju” vai „jaunu dzīvību”? Šādai Visuma procesu iedvesmotai lomu spēlei kuratores Šeldas Puķītes vadībā ļāvušās trīs igauņu mākslinieces – Kristi Kongi, Eike Eplika un Anna Marija Līvranda, kuru kopizstāde „Baltie punduri un visi šie skaistie miglāji” vērusi durvis laikmetīgās mākslas centrā „kim?” Rīgā. Šis ir sadarbības projekts starp „kim?” un „Kogo” mākslas galeriju Igaunijā, Tartu, kur šogad savukārt rīkotas vairākas Latvijas mākslinieku izstādes. Ideja mākslas valodā apspēlēt grūti aptveramos Visuma procesus Šeldai Puķītei radusies, domājot par līdzībām ar mūsu ikdienas pasauli un sajūtām. Un viņas iztēlē dzima lomu spēle, kur katra māksliniece iejūtas kādā no Visuma elementiem. Tēlniece Anna Marija Līvranda ir „baltais punduris”, gleznotāja Kristi Kongi – „miglājs”, bet tēlniece Eike Eplika – „jaunas dzīvības rašanās”. Izstāde „Baltie punduri un visi šie skaistie miglāji” laikmetīgās mākslas centrā „kim?” būs skatāma

30.novembrī Tartu ar vairākiem svētku notikumiem noslēdza Eiropas kultūras galvaspilsētas gadu, vienlaikus vairāki gada notikumi turpinās. Viens no šiem pasākumiem bija gaismu šovs „Paliec un radi”, simbolizējot izturību un nepārtrauktu radīšanas procesu ar skatu nākotnē.

Arvien nesātīgāk, izmantojot cilvēka vēlmi iederēties un tikt pieņemtam, apģērbu industrija līdz absurdam pārvērtusi ideju par sezonām jeb gadalaikiem. Ātrās modes veikalos vairs nav rudens, ziemas, pavasara un vasaras sezonu, bet vairāk nekā 50 „mikrosezonu”, piedāvājot jaunu apģērbu „kolekciju” katru nedēļu. Domājot par to, kā – arī apzinoties apģērbu industrijas lielo ietekmi uz dabu – cilvēki turpina iet ātrās modes pavadā un atstāt aiz sevis arvien augošus izmesto apģērbu kalnus, Ģertrūdes ielas teātrī Rīgā tapusi neparasta kustību teātra izrāde „Gadalaiki. Faux Pas”, kurā runās tikai paši apģērbi un aktieru ķermeņi tajos. Tās autori ir režisors Andrejs Jarovojs, horeogrāfe Kristīne Brīniņa un māksliniece Justīne Jasjukeviča.

Latviešu Folkloras krātuve ir dibināta 1924. gada 2. decembrī un ir uzskatāma par senāko akadēmisko pētniecības iestādi Latvijā. Sveicam visus garamantu glabātājus dzimšanas dienā! Kultūras rondo tiekamies ar trim pētniekiem Tomu Ķenci, Ritu Grīnvaldi un Ilgu Vālodzi-Ābeli Latvijas Nacionālās bibliotēkas Draugu zālē, kur jau redzama izstāde “Folkloras kustība un Trešā atmoda: Spēki un notikumi”.

No 30. novembra līdz 2025. gada 16. martam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenajā ēkā norisinās izstāde “Ludolfs Liberts (1895–1959). "Art Deco" hipnotiskais spožums”. Ludolfs Liberts ir viens no izteiksmīgākajiem "Art Deco" māksliniekiem Latvijā, īpaši to demonstrē viņa scenogrāfija. Par Liberta laikmetu pagājušā gadsimta 20.- 30. gados Latvijas Nacionālajā operā un "Art Deco" kustību Kultūras rondo pārrunājam gan ar mākslas albuma, gan izstādes par Ludolfu Libertu veidotājām. Stāsta mākslas zinātnieces Dace Lamberga un Nataļja Jevsejeva, kura ir arī izstādes kuratore, un Laima Slava, apgāda "Neputns" vadītāja un monogrāfijas sastādītāja, un teātra zinātniece Edīte Tišheizere. Ludolfs Liberts bija fantasts – tā teicis Mariss Vētra. Viņš savas scenogrāfijas gleznoja.  Reiz to metus  aiznesa uz šķūnīti, jo gribēja būt tikai gleznotājs. Un 1937. gadā arī pielika punktu skatuvei. Bet Operete, kas ietekmēja pat sava laika modi , bija „Havajas puķe”. Reiz viņš bija arī Valstspapīru spiestuves un naudas kal

1. decembrī, ievadot pirmo Adventi un Ziemassvētku laiku, Rēzeknē, Latgales vēstniecībā „Gors”, izskanēs pasākumu sērijas „Mūzika un vārds” noslēdzošais pasākums, kurā literāri – muzikālā koncertuzvedumā satiksies dziedātāja Ieva Parša, literāte Ilze Sperga un pianists Rihards Plešanovs. Šajā pasākumā pirmatskaņojumu piedzīvos koncertuzvedums “Atīšona”, kur prozas teksti mīsies ar solo dziesmām un instrumentālo mūziku. Speciāli koncertuzvedumam ir tapuši seši jauni muzikālie darbi. Starp tiem arī solistes un komponistes Ievas Paršas trīs skaņdarbi. Tajos Ilzes Spergas teksti savīsies ar Ievas Paršas atmiņām par Latgales bērnību, un izjūtām. Šajā koncertuzvedumā prozas teksti mīsies ne vien ar Ievas Paršas un Riharda Plešanova, bet arī ar citu komponistu darbiem – Jura Kulakova, Imanta Zemzara, Alises Rancānes, Andra Dzenīša, Oresta Silabrieža solo dziesmām un instrumentālo mūziku. Ideja par šādu koncertuzvedumu nākusi no Latgales vēstniecības “Gors”.

Dailes teātrī pirmizrāde, sagaidot mūzikla „Meža gulbji” jauniestudējumu, atklāta izstāde „Eksistence ārpus laika”. Tajā skatāmi galvenokārt pirms 50 gadiem tapuši vizuālās mākslas darbi. Savukārt teātra pārbūves laikā no jauna izveidotajā gaitenī uz Kamerzāli aplūkojami Ilmāra Blumberga teātra plakāti. Ginta Andžāna un pianistes Ilzes Dzenītes priekšnesums noskaņo gaidāmajam Raimonda Paula un Māras Zālītes mūzikla „Meža gulbji” iestudējumam. Vizuālās mākslas eksponēšana Dailes teātrī pirms nozīmīgas pirmizrādes, šķiet, kļūst par tradīciju. Iepriekšējā izstāde notika saistībā ar izrādes „Meistars un Margarita” iestudējumu, tagad ekspozīcija veidota  mūzikla „Meža gulbji” kontekstā. Teātra otrā stāva foajē izstādīti Vijas Maldupes, Uno Daņiļevska, Laimdota Mūrnieka, Induļa Zariņa, Borisa Bērziņa un citu mākslinieku darbi, arī tēlnieces Viktorijas Pēlšes „Gulbis”. Izstādes „Eksistence ārpus laika” kuratore Nataļja Jevsejeva uzsver, ka vajadzējis atrast vienojošo gan izrādei, gan Dailes teātra vēsturei, gan Ri

No 19. gadsimta pasaules kārtības Dārbišīras grāfistē līdz mūsdienu lietu kartībai. No cilvēciskām kaislībām līdz Visuma uzbūvei. Sera Toma Stoparda lugā „Arkādija” un Jaunā Rīgas teātra iestudējumā. Kultūras rondo studijā aktieri Toms Harjo un Vilis Daudziņš.      

Māksliniece Anna Maskava lielākoties pievēršas fotogrāfijas un  performances mākslas izteiksmes līdzekļiem, īpaši to sintēzei. Par to varam pārliecināties viņas jaunākajā izstādē „Senču ķermenis”. Tajā māksliniece aktualizē sievietes pieredzes ievainojamības, trausluma un atmiņu pārmantojamības aspektus. Annas Maskavas izstāde „Senču ķermenis” ISSP Galerijā skatāma līdz 31.janvārim, noslēguma nedēļā gaidāma arī Annas solo performance.

Māras un Ivara 24 gadus ilgā mīlestība ir pāraugusi līdzatkarībā - traģikomisks stāsts par attiecībām, kas balstās vairs tikai uz nepieciešamībā izdzīvot, katram pildot savas lomas ikdienišķajos pienākumos. Studijā dokumentālās filmas “Esi uzticīgs līdz nāvei” režisors Ivars Zviedris. Kur reiz bija mīļvārdiņi, tur tagad ir lamu vārdi. Viss savstarpēji vilinošais ir tālā pāra pagātnē, jo Ivars vairs nav tik tievs un strādīgs kā kādreiz bija, savukārt, Māra gadu laikā ir zaudējusi pacietību pret viņu. Abu lomas mainās, kad Ivars saslimst, un līdzatkarības svara kausi sašķobās. Māra nonāk grūta lēmuma priekšā - vai izbeigt attiecības un būt brīvai, vai arī palikt uzticīgai pienākumā pret Ivaru? Kinoteātrī „Splendid Palace” 1. decembrī režisors Ivars Zviedris savu dzimšanas dienu svinēs ar dokumentālās filmas “Esi uzticīgs līdz nāvei” pirmizrādi. Decembrī filmai paredzēti arī vairāk nekā desmit speciālseansi Latvijas lielākajās pilsētās. Nākamie seansi pēc Rīgas pirmizrādes paredzēti 4.12. Bauskā, 5.12. Alūks

Īpašs laiks šajās dienās ir Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas operstudijai „Figaro” – pie skatītājiem nonāk Eižena d’Albēra viencēliena operas „Kains” pirmiestudējums Latvijā, ko mazāk pazīstamu operu meklējumos gaismā cēlis operstudijas mākslinieciskais vadītājs Viesturs Gailis. Vēlīnā vācu romantisma mūzikā tulkotais bibliskais stāsts par Kainu un Ābelu tiek izspēlēts opermūzikai neierastā vietā – Marijas Magdalēnas baznīcā Rīgā. Iestudējums uzdod visos laikos un īpaši šodien aktuālu jautājumu – kā rodas ļaunums cilvēkā un sabiedrībā? „Kains” ir arī režisora Jurģa Spulenieka debija operas žanrā. Pēc astoņiem vakarā, kad Rīgas Svētās Marijas Magdalēnas baznīcā beidzies vakara dievkalpojums, te sākas cita rosība – spītējot baznīcas mūru aukstumam, deviņi mūziķi noskaņo instrumentus, ieslēdzas skatuves gaismas, altāris pārtop par klinti un Viesturs Gailis paceļ diriģenta zizli. Mūziku, kas skan ierakstā, visticamāk, dzirdat pirmo reizi. Jo arī diriģents Viesturs Gailis šai Eižena d’Albēra 19.gadsimt

Dantes Aligjēri „Dievišķās komēdija” un Latvijas Radio kora un Jura Strengas ceļš pie tās dzejas un mūzikas uzvedumā „Dievišķā komēdija. Ceļš”. Saruna ar Latvijas Radio kora māksliniecisko vadītāju Kasparu Putniņu un aktieri Juri Strengu. Dante Aligjēri līdz savai nāvei 1308. gadā saraksta poēmu, kurai liek virsrakstu "Komēdija", vēlāk tā iedēvēta par "dievišķo". Sacerējums tiek uzskatīts par vienu no izcilākajiem un pirmajiem Itāļu literatūras darbiem, kā arī par vienu no izcilākajiem pasaules literatūras darbiem. Dantes teksti iedvesmojuši daudzus komponistus - arī mūsdienās, un arī Latvijas Radio kora diriģentu Kasparu Putniņu, kurš korim licis ne tikai dziedāt, bet arī spēlēt dažādus instrumentus. Savukārt aktieris Juris Strenga lasīs fragmentus no "Dievišķās komēdijas". 29. novembrī LU Lielajā aulā vienīgajā koncertuveduma “Dievišķā komēdija. Ceļš” izrādē skanēs Latvijas Radio kora,  diriģenta Kaspara Putniņa un leģendārā aktiera Jura Strengas kopīgi radīta programma, kurā klausītājiem būs iespēja iel