Zinmais Nezinmaj

Vārds var celt un vārds var sagraut – kā 20. un 21. gadsimta sabiedrība izvēlas vārdus, kādos apzīmē cits citu? Vai demokrātiskā sabiedrībā izteiksmes brīvība beidzas tur, kur sākas otra tiesības, un vai pašcenzūra ir nepieciešama pilnvērtīgi funkcionējot dažādā sabiedrībā? Kāda ir vēsture tādiem vārdiem kā "žīds", "čigāns" un "nēģeris", un kādu procesu un parādību ietekmē tautību apzīmējumi mainījušies? Par to mūsu saruna ar Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes profesoru Andreju Veisbergu, Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātes profesori Vitu Zelči un Rīgas Stradiņa universitātes Sociālo zinātņu fakultātes prodekānu Mārtiņu Dauguli. Zināms vadmotīvs šim raidījumam bija 2021. gadā gan Latvijas Radio 3 Klasika, gan Latvijas Televīzijā pasaulslavenās operdziedātājas Elīnas Garančas norādītais, ka "mūsdienu demokrātijā mums nevienam vairs nav tiesību brīvi izteikties". Dziedātāja šo domu pamatoja, sakot, ka šobrīd vairs neesot iespējams ne par ko pajokot, pasmieties, jo visu laiku es