Diena Pc

Šodien pirmizrāde jaunai sadaļai - DIENA PĒC | MEDIJI. Pirmajā sērijā tās autors Kristaps Pētersons uz sarunu ir aicinājis podkāsta “Pa kluso” autori Lauru Grēviņu, lai apspriestu jauno mediju izrāvienu mediju vidē, “tradicionālo” mediju lietošanas paradumu maiņu, podkāstu un blogu auditoriju transformācijas, un to, kāpēc Laurai apinicis Instagram.Support the show

Tad, kad liels liekais svars kļūst par apdraudējumu veselībai, kad diētas nelīdz un aktīvi fiziski kustēties kļūst apgrūtinoši, palīdzēt var bariatriskā ķirurģija. Vai tas ir brīnumlīdzeklis, vai galēja nepieciešamība, kādi ir plusi un mīnusi, ar ko jārēķinās pēc operācijas – par to šoreiz Oskars Priede uz DIENA PĒC | VESELĪBA sarunu aicinājis bariatrisko ķirurgu Igoru Troicki un pacienti Karīnu. Karīnas ikdienai pēc operācijas var sekot līdzi Instagram kontā @karibari_lv.Support the show

No kurienes tiek iegūti dati par saslimstību un mirstību, kurus mediji, iestādes un politiķi izmanto komunikācijā ar sabiedrību? Kā tas notiek? Vai dati ir uzticami? Kā varam par to pārliecināties? Par to DIENA PĒC | DROŠĪBA eksperts Edmunds Visendorfs šodien runās ar CSP Sociālās statistikas departamenta direktori BAIBU ZUKULU. Baiba atklās, kāpēc uzticami dati ir tik nepieciešami sabiedrībai, un kas un kā tos izmanto, ko CSP šogad inovatīvu paveikusi, lielākajai sabiedrības daļai to pat nonojaušot, ar ko vēl lepojas CSP, un kura Latvijas pilsēta ir "datu galvaspilsēta".Support the show

Par Vakcinācijas biroju, vakcinācijas procesa organizāciju, interneta vietnes “manavakcina.lv” darbību, un Latvijas veselības ministru Danielu Pavļutu, viedoklis ir teju katram, neatkarīgi no zināšanām un patērētās informācijas daudzuma. Tāpēc DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS uz sarunu aicināja pašu ministru, lai saliktu punktus uz “i”, noskaidrotu kas ir kas visā šajā procesā, kāda ir IT industrijas nozīme situācijā, kad krīzes apstākļos jārada darboties spējīga IT sistēma, un kāpēc Latvijā būtu nepieciešama “digitālā būvvalde”. Support the show

Runāt atklāti, bet korekti un pamatoti par šobrīd notiekošo nav viegli, daudzi to negrib vai nespēj. Tikai ne LZA prezidents, akadēmiķis Ivars Kalviņš, kurš šodienas sarunā ar DIENA PĒC | DROŠĪBA autoru Edmundu Visendorfu atklās, kādā situācijā mēs šobrīd atrodamies un kāpēc. Runāsim, kādas ir esošo vakcīnu atšķirības, kāds ir to reālais labums, kā vērtēt blaknes, ko vakcīnu izstrādātāji neizdarīja, un vai to varēja paveikt, un kādas ir Izraēlas vakcinācijas stāsta aizkulises. LZA prezidents skaidri saka, kur mums jāiegulda, lai būtu sagatavoti nākošajiem izaicinājumiem, kā arī īpaši vērsīsies pie latgaliešiem!Support the show

Pirms kāda laika DIENA PĒC autors Oskars stāstīja par saviem piedzīvojumiem, iespējams, pasaulē populārākajā iepazīšanās aplikācijā Tinder. Tas bija vīrieša skatu punkts. Šoreiz DIENA PĒC viesojas Delfi žurnāliste Andra Čudare, lai jautrā un nepiespiestā gaisotnē pastāstītu par saviem Tinder piedzīvojumiem, komunikāciju, saraksti, randiņiem, Excel tabulu, kurā atzīmē randiņus, un ko darīt, un ko nedarīt Tinder, un apspriestu, kāpēc Tinder ir kā “humpalas”. Support the show

Uz pandēmijas laiku var paskatīties arī no iespēju puses, pandēmija daudziem kalpo kā mācību stunda, īpaši farmācijas industrijai. Vai šajā laikā tiek pārvērtētas Eiropas un pasaules farmācijas industrijas vērtības, kapacitāte, jauda un konkurētspēja, vai mēs iegūsim jaunus medikamentus, vai Latvijā var ražot vakcīnas, un kas vispār ir vakcīna, par to šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē saruna ar cilvēku, kurš ir uzbūvējis Latvijā injekciju ražotni, ko sarežģītības ziņā salīdzina ar kosmisko staciju, cilvēku, kurš Latvijā ieviesis tehnoloģiju agrīnai un precīzai vēža diagnostikai, cilvēka, kura kontā ir arī Baltijā vienīgā ciklotrona izbūve, kas ražo un pēta radiofarmaceitiskos preparātus dažādu smagu saslimšanu molekulārai diagnostikai, SIA “PharmIdea” valdes locekli un izpildirektoru Vitāliju Skrīveli.Support the show

Kriptovalūtas, visticamāk, ir vispretrunīgāk vērtētais investīciju objekts. Vieni saka, ka tā ir finanšu shēma un krāpšana, citi apgalvo, ka tā ir mūsu nākotne. Dažādās publikācijās par kriptovalūtu to dēvē par “digitālo zeltu. Kur meklēt šo zeltu, kā to rakt, kur to glabāt, un vai tiešām savu kriptovalūtu var izveidot jebkurš, uz šiem jautājumiem atbildes meklē DIENA PĒC | FINANSES sarunā ar kompāniju “MaxTraffic” un “PowerMining” vadītāju Kristapu Moru. Support the show

Šķietami neticami, ka tāds sīkums, kā košļājamās gumijas košļāšana var atstāt pozitīvu iespaidu un cilvēka vispārējo veselību. Tāpat mēs ikdienā neesam aizdomājušies, kā pārtika un industrializācija ietekmējusi cilvēka galvaskausa evolūciju, kā elpošana saistīta ar zobu un mutes veselību, un kā krākšana atstāj iespaidu uz intelektu. Šīs un citas pārsteidzošas atklāsmes rodamas šajā DIENA PĒC | VESELĪBA sērijā, kuras viešņa ir Rīgas Stradiņa universitātes “Stomatoloģijas Institūta” audiologopēde, veselības zinātņu maģistre, Jogita Kupča. Support the show

Karatē meistars, tuvcīņas pasniedzējs un čempions, bijušais miesassargs, policists, ordinēts un kalpojošs mācītājs IVARS DZELME sarunai kameru priekšā nepiekrita uzreiz, jo neuzskata sevi par izcilu oratoru, vai darām ko labāk par citiem. Kad saruna tomēr notika, DIENA PĒC | DROŠĪBA autoram nebija šaubu, ka tā daudziem var būt noderīga gan šobrīd, gan arī turpmākajā dzīves ceļā, tāpēc ar drauga atļauju tā tiek publicēta.Ar Ivaru runājam par to, kas, pēc viņa pārliecības un pieredzes ir īstais vainīgais pie tā, ka šobrīd ir pieaugusi ne tikai savstarpējā neiecietība, bet arī agresija un vardarbība ģimenēs un starp pašiem tuvākajiem cilvēkiem, kā arī, ko varam darīt, lai to nepieļautu vai mainītu. Runājām arī par to, vai esošās grūtības ir unikālas, un kāda spēja iepriekš palīdzējusi cilvēkiem izdzīvot pat koncentrācijas nometnēs, ko darīt, ja tuvākais "krīt uz nerviem", kā mums var palīdzēt mūsu ienaidnieki, un kā mēs citādi varam raudzīties uz šo laiku, lai tas varētu mums arī ko dot.Support the sho

Lai arī 3D printēšana šķiet kaut kas pavisam nesen radies, tomēr tās pamattehnoloģija patentēta jau 1988. gadā. 2008. gadā galvenais patents vairs nebija spēkā un tāpēc 3D printēšana piedzīvoja savu masveidīgo uzplaukumu visā pasaulē 30 gadu vēlāk. Arī mūsdienās var šķist, ka 3D printēšana nav īsti nopietna nodarbe. Tas ir mīts. Šī un citu mītu atspēkojumi, industriālās aizkulises un pārsteidzoši atklājumi par 3D printēšanu, rodami šajā DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS epizodē, kuras viesis ir ar “Baltic 3D” dibinātājs Didzis Dejus.Support the show

Finanšu plānošana krīzes laikā ir izaicinošs process gan uzņēmējiem, gan tiem, kuri vēl tikai plāno par tādiem kļūt. TWINO Group vadītāja Anastasija Oļeiņika šajā DIENA PĒC | FINANSES epizodē dalās ar sava uzņēmuma pieredzi un zināšanām par to, kā rīkoties šādās situācijās, ko ņemt vērā, kā mācīties no savu un konkurentu kļūdām, un ko aizgūt no citu valstu tirgus pieredzēm, kā nebaidīties riskēt un kas ir nepieciešams, lai iekarotu dažādus eksporta tirgus.Support the show

Ir cilvēki, kuri izvēlas izmantot dažādas tehnoloģijas, stratēģijas un pieejas savas veselības uzlabošanā, un ir cilvēki, kuri ir spiesti izmantot visu minēto, lai atgūtu veselību. Viena no iestādēm, kur, lielākā vai mazākā nelaimē nokļuvušiem cilvēkiem, palīdz atgūt dzīves kvalitāti, ir  Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”. Šajā DIENA PĒC | VESELĪBA epizodē saruna ar šīs iestādes vadītāju Andu Nulli par terapiju tehnoloģijām, par iziešanu no komforta zonas, par to, ko varam mācīties no ekstrēmiem gadījumiem.  Support the show

Kad DIENA PĒC savu arhīvu pārcēla uz Youtube, tad gadu veca epizode ar Paula Timrota piedalīšanos sacēla nelielu vētru ūdensglāzē. Pie vainas bija Paula lietotais vārds “žīdiņš”. Lai noskaidrotu kādās situācijās šis vārds ir vai nav pieņemams, kāda ir tā vēsturiskā izcelsme, kāpēc uz dažām piemiņas plāksnēm redzams tieši šis vārds, vai šis vārds kurina rasu naidu un kāda ir kopējā sabiedrības tolerance un izpratne par stereotipiem, DIENA PĒC uz sarunu aicinājusi vēsturnieku, muzeja “Ebreji Latvijā” direktoru Iļju Ļenski.Support the show

Vai Eiropas Savienība stagnē, vai turpina attīstīties? Cik ilgi iespējama šī valstu savienība, vai mūsdienās turpinās Es būvniecības procesi, vai iespējams vēl kāds breksita scenārijs, kāda nozīme ES pastāvēšanā ir demokrātijai, un kas mūsdienās ir Es – elites vai tautas projekts, un kas kopīgs ES un fokstrotam, uz šiem un citiem jautājumiem DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJAS atbildes meklēs sarunā ar Latvijas ārpolitikas institūta direktoru Andri Sprūdu. Support the show

Pirms 18 gadiem bijusī Latvijas kultūras fonda vadītāja un Kultūras ministre Ramona Umblija Rīgas centrā piedzīvoja laupīšanas uzbrukumu, kurā smagi cieta un ilgi ārstējās. Šodienas sarunā ar DIENA PĒC|DROŠĪBA autoru, drošības ekspertu Edmundu Visendorfu mākslas zinātniece atklās, kā pēc uzbrukuma pārdzīvošanas manījās viņas dzīve un ikdienas paradumi. Vairāk runāsim par to, kādi ir trīs šī laika lielākie izaicinājumi kultūras darinātājiem, baudītājiem un tās menedžētājiem, kāpēc pat jaunākās IT tehnoloģijas nevar aizstāt klātienes kultūras pasākumus, kāpēc daži no mākslu veidiem var kļūt stipri elitārāki, kā arī kuras trīs lietas mums katram būtu jādara, lai šādās krīzēs spētu uzturēt sevī gaismu un cerību.Support the show

Brīdī, kad stāvi pie pilna skapja un secini, ka nav ko vilkt, zini, ka no veca joka esi attapies realitātē, un ir laiks kaut ko mainīt savā garderobē. Izrādās, ka lai ikdienā izskatītos eleganti un daudzveidīgi, pietiek ar dažām bāzes lietām un aksesuāriem, ko var kombinēt visdažādākajos veidos. Par to, kas ir kapsulas garderobe, kā veidot pārdomātu garderobi, sekot vai nesekot trendiem, kā ģērbt sevi un ģimeni nepārtērējoties, DIENA PĒC | FINANSES saruna ar modes biznesa un zīmolu konsultanti Elīzu Drāznieci. Support the show

Dienā cilvēks domā vidēji 60000 ikdienas domu, no kurām lielākā daļa ir negatīvu scenāriju ģenerēšana, brīdinājumi, un ar ciešanām saistītas lietas. Kā ar elpošanas palīdzību atbrīvoties no domām, kā iegūt jaunu skatījumu uz sevi, apkārtējo pasauli, kas ir ķermeniskā apzināšanās, vai mēs kontrolējam elpošanu un sirdspukstus, un vai patiešām kāds no malas vēro to, ko mēs darām? Uz šiem jautājumiem atbildes centīsies rast DIENA PĒC | VESELĪBA sarunā ar traumatalogu, ortopēdu un kouču Laimoni Zuļģi, kurš padalīsies arī savā gandrīz nāves pieredzē.Support the show

Vai eksistē realitātē pārbaudīti pašaizsardzības paņēmieni, kurus spēj apgūt un izmantot jebkurš, neatkarīgi no savu gadu skaita, auguma/svara parametriem un pieredzes? Tas varētu šķist neticami, tomēr šodienas DIENA PĒC | DROŠĪBA autora Edmunda Visendorfa viesis, pašaizsardzības instruktors Māris Rizga ar pārliecību saka, ka tādi ir, - tos piedāvā Izraēlas pašaizsardzības sistēma Krav Maga. Diskutēsim, kādi ir Krav Maga  pamatprincipi, ar ko tā tik atšķirīga, kur ir tās efektivitātes atslēga. Māris arī atklās, kāpēc un kā tomēr cenšas to pilnveidot, veidojot savu skolu. Uzzināsiet arī, cik patiesi daudz var apgūt dienas laikā, kas ir "droši zaudējumu argumenti", "grūtāk sasniedzams mērķis" un "pūļa zināšanas".Support the show

Lai arī kā tam negribētos piekrist, tomēr realitāte ir tāda, ka sabiedrības ieradumi digitālās vides drošībā ir visai zemi. Tā šodienas DIENA PĒC | TEHNOLOĢIJA epizodē pauž NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra “Stratcom” direktors Jānis Sārts.  Šodienas sarunā ari par to, kā savstarpēji saitīti mūsu dati internetā, vara, elite un demokrātija, kāda ir informācijas tehnoloģiju ietekme un procesiem sabiedrībā, kā tehnoloģiju izstrādātāji kļūdaini paredz nākotni, un kādus datus par katru individuāli var iegūt no datu “brokeriem” tepat Latvijā.Support the show