Š?s Dienas Ac?m

1940. gada 21. jūlijs ir iezīmīgs datums Latvijas aneksijas procesā. Šajā dienā uz sēdi sanāk tā dēvētā Latvijas tautas saeima. Ja arī vēl kādam bija ilūzijas par Latvijas nākotni, 21. jūlijā tās zūd. Skaidri tiek pateikts, ka Latvija turpmāk būs, pirmkārt, padomju republika, otrkārt, sociālistiska republika, treškārt, republika Padomju sociālistisko republiku sastāvā. Par to nav bijis runas priekšvēlēšanu procesā. Saruna ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Kauja par Britāniju. Ar tādu nosaukumu pasaules vēsturē ir palikusši Otrā pasaules kara laika notikumi, kas risinājās 1944. gada vasaras otrajā pusē un rudenī. Tā ir lielākā militārā kampaņā pasaules vēsturē, kuru praktiski izcīnīja tikai gaisa spēki, un pirmā nacistu reiha lielā neveiksme Otrā pasaules kara gaitā. Saruna ar vēsturnieku Kara muzeja pētnieku Valdi Kuzminu.

Dziesmusvētki cauri laikiem. Saruna ar muzikoloģi Ilmu Grauzdiņu.

Imperatora Napoleona Bonaparta pēdējā un slavenākā kauja notika 1815. gada 17. jūnijā pie Vaterlo ciema Beļģijā. Par liktenīgo „Pelēkā imperatora” sakāvi – saruna ar vēsturnieci Anitu Čerpinsku.

1940. gada 17. jūnijā Sarkanas armijas vienības sasniedza Rīgu. Kas notika Rīgā un Latvijā pirmajās nedēļās pēc Sarkanās armijas ienākšanas? Laika biedru atmiņas liecina, ka 17. jūnijā vēl pusvienos dienā Valsts prezidents Kārlis Ulmanis ir redzams vaļējā auto pārvietojamies pa Rīgu, bet jau pēc pusstundas tiltu galos, pie stacijas, pie pasta ir redzami pirmie padomju tanki. Sākas Latvijas pilnīga okupācija, kas ir “instruments un ievads” Latvijas valstiskuma demontāžai. Kā notika Latvijas valsts iznīcināšana tūlīt pēc padomju karaspēka ienākšanas, studijā vēsturnieki Daina Bleiere un Kārlis Kangeris.

Ciklā „Pirms 100 gadiem Eiropā”: notikumi Austrumu frontē 1915. gada pirmajā pusē. Studijā vēsturnieks Dainis Poziņš (Kara muzejs).

Ciklā „Satumsums”: „Mēs, latvieši, sev uzcēlām jaunu, staltu ēku – savu valsti. Sveša vara grib piespiest, lai mēs paši to noārdām. Es nespēju piedalīties.” Tā pirmsnāves zīmītē 1940. gada 21. jūnijā rakstīja Latvijas Robežsardzes komandieris, ģenerālis Ludvigs Bolšteins. Saruna par ģenerāli Bolšteinu, Latvijas spēka struktūru un iedzīvotāju rīcību 1940. gada padomju okupācijas situācijā ar Inesi Deimani (Okupācijas muzejs) un Juri Ciganovu (Kara muzejs.).

Atkārtojums. 1940. gada 17. jūnijā, Latviju okupēja Sarkanā armija. Par Latvijas okupācijas apstākļiem saruna ar vēsturniekiem Heinrihu Strodu (1925 – 2012) un Artūru Žvinkli.  

Raidījumu ciklā "Pirms simts gadiem Eiropā" saruna par Pirmā pasaules kara notikumiem, kas nav cieši saistīti ar Latviju, taču diez gan nozīmīgi visa šī kara kontekstā - Itālijas iesaistīšanās Pirmajā pasaules karā Antantes pusē. Itālija ir pēdējā no Eiropas lielajām valstīm, kas iesaistījās šajā karā. 19. gadsimta beigās un 20. gadsimta sākumā to uzskatīja vairāk par Vācijas un Austroungārijas sabiedroto. Kas noteica Itālijas politiku Pirmā pasaules kara sākumā? Stāsta Kara muzeja pētnieks Dainis Poziņš.

Stāstot par Pirmo pasaules karu, šoreiz saruna par notikumiem Rietumu frontē 1914.gada otrajā pusē un to, kas bija jauna militārā realitāte - pozīciju karš. Stāsta Kara muzeja pētnieks Dainis Poziņš.

Ciklā „Satumsums”: 70 gadi kopš Otrā pasaules kara beigām Eiropā. 1945. gada maijs Kurzemē – armiju grupas „Kurland” kapitulācija, karavīru un civiliedzīvotāju stāvoklis. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs).

Ciklā „Satumsums”: Padomju diktators Josifs Staļins, viņa loma Otrajā pasaules karā, Eiropas, Krievijas un Latvijas liktenī. Saruna ar vēsturniekiem Ilgvaru Butuli un Inesi Feldmani.

Pirms 70 gadiem Eiropā noslēdzās Otrais pasaules karš. Mūsu pasaules daļa bija izpostīta tik smagi, kā domājams, nekad iepriekš savā vēsture. Bija izdzēsti desmitiem miljonu dzīvību, iznīcinātas kolosālas materiālās un kultūras vērtības. Daudzviet pašos pamatos satricināta līdz tam pastāvējusī sabiedriskā un politiskā kārtība, idejiskās un morāles nostādnes. Eiropa gan tika atbrīvota no nacistiskās tirānijas, taču tās austrumu daļa nonāca ne mazāk nežēlīga totalitārisma - staļiniskā padomju režīma varā. Vācijas vēstures muzejs (Deutsches Historisches Museum), sadarbojoties ar vairākiem desmitiem citu Eiropas muzeju, veidojis 70 Otrā pasaules kara noslēguma gadskārtai veltītu izstādi "1945. Sakāve. Atbrīvošana. Jauns sākums". Izstāde rāda 11 Eiropas valstu situāciju kara izskaņā un pirmajos pēckara gados. Par Berlīnē apskatāmo izstādi stāsta tās kuratore Maja Pērsa (Maja Peers). Fragmenti no izstādes kataloga rakstiem par Franciju, PSRS un Vāciju.

Ciklā „Satumsums”: Ādolfs Hitlers – nacistu reiha radītājs un vadītājs. Saruna ar vēsturnieku Inesi Feldmani.

Pirms gadsimta ceturkšņa tapusī 4. maija deklarācija – izšķirošais solis Latvijas valstiskuma de jure atjaunošanā. Studijā publicists Dainis Īvāns un vēsturnieks, tiesību zinātnieks Tālavs Jundzis, kuri toreiz – 1990. gadā – bija iesaistīti deklarācijas teksta tapšanā un balsoja par tās pieņemšanu.

LPSR Augstākās Padomes 1990. gada 4. maija deklarācija – tās tapšanas un pieņemšanas politiskie un valststiesiskie aspekti. Diskutē vēsturniece Daina Bleiere un valststiesību eksperts Jānis Pleps.

Pirms 70 gadiem – 1945. gada 28. aprīlī – bēdīgs gals piemeklēja bijušo fašistiskās Itālijas diktatoru Benito Musolini. Par Musolini dzīvi, varu un nāvi – sarunā ar vēsturnieku Inesi Feldmani.

Ciklā „Satumsums”: Otrā pasaules kara dramatiskais fināls – Sarkanās armijas uzbrukums Berlīnei un latviešu karavīri šajā „gaļas mašīnā”. Studijā vēsturnieks Valdis Kuzmins (Kara muzejs)

1920. gada 17. un 18. aprīlī notika Satversmes sapulces vēlēšanas. Par Satversmes sapulces darbu, tajā pārstāvētajiem spēkiem – sarunā ar vēsturnieku Valteru Ščerbinski. Cikla „Valsts no nulles” raidījums.  

1710. gadā Vidzeme un Rīga nonāca Krievijas impērijas sastāvā. Saruna par Lielo Ziemeļu karu un pārmaiņām Baltijā 18. gadsimta sākumā ar vēsturniekiem Gvido Straubi (LU) un Daini Poziņu (Kara muzejs). Sarunas otrā daļa.