Š?s Dienas Ac?m

2016. gada 9. septembrī apritēja septembrī apritēja 40 gadi kopš savas šīs zemes gaitas beidza Mao Dzeduns, Ķīnas totalitārais līderis, kurš pie varas Ķīnā bija vismaz ceturtdaļgadsimtu. Kopš 1949. gada, kad nacionālistiskā Ķīnas valdība Čana Kaiši vadībā pameta kontinentālo Ķīnu un nostiprinājās Taivānas salā, visa lielā Ķīna palika komunistu rokās. Mao vadīšanas periodā ķīniešu nācijas upuri, dramatisks dzīves līmeņa kritums sasniedza savu apogeju. Tie ir iespējams 70 miljoni upuru, tas ir vairāk nekā Eiropa zaudēja Otrajā pasaules karā, tas ir vairāk nekā mēs „pierakstām” Staļina režīmam un Hitlera režīmam, ko uzskatām par noziedzīgākajiem un slepkavnieciskākajiem Eiropā. Tajā pašā laikā Mao portrets arvien rotā banknotes Ķīnā, Mao joprojām ir Ķīnā pie varas esošās partijas simbols. Tāpat Mao varas noslēgums noslēdz arī visai odiozu un šausminošu procesu – kultūras revolūcija. Tas ir viens no Mao galvenajiem sociālajiem eksperimentiem – totāla sabiedrības tradīciju, ierastās dzīves kārtības maiņa. Kādu Ķ

Raidījuma Šīs dienas acīm sarunas temats saistīts ar 100 gadus senu pagātni Latvijā, ar 1905. / 06. gada revolūcijas notikumiem. Saruna ar vēsturnieci Līgu Lapu. 1906. gads ir laiks, par kuru runājam kā Piektā gada revolūcijas atplūdu laiku, reakcijas laiku. Kas draudēja revolūcijas notikumu dalībniekam Latvijā, kādi bija represīvie soļi, kurus cara režīms veica? "1906. gads bija kaut kas īpašs, skatoties arhīvu dokumentus un materiālus par šo laiku, ka bijis kā izrādē „1906. Trakāk kā piektajā gadā”.  Tas bija soda ekspedīciju gads, politisko prāvu gads un mežabrāļu gads," norāda Lapa. Raidījumā plašāka saruna par  soda ekspedīcijām, kas vairāk norisinājās 1906. gada decembrī, sagatavošanās darbi tām sākās jau 1905. gada novembrī.

To, kas ir tanks, šodien vairāk vai mazāk apzinās pat pirmskolnieki. Tanks kā karošas līdzeklis pastāv 100 gadus, 1916. gada septembris ir laiks, kad pirmo reizi Pirmā pasaules kara Rietumu frontē parādās tāds fenomens kā tanks. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna ar Kara muzeja pētnieku Daini Poziņu. "Ideja, ka nepieciešama pārvietojama kaujas mašīna, ar bruņām aizsargāta, kas spēj sniegt atbalstu gan uzbrukumā, gan aizsardzībā, skaidri noformulēta jau Leonardo da Vinči laikā, tikai toreiz nebija tehnisku iespēju to realizēt. 19.  – 20. gadsimta mijā, kad izgudrots iekšdedzes dzinējs, ir jaunas metalurģijas metodes un jauni šaujamieroči, kompakta artilērija ir visi priekšnoteikumi, kas nepieciešami efektīva tanka izveidošanai. Pirmais pasaules karš piespieda tanku izgudrot. Pirmie to izdarījuši Lielbritānijas inženieri," skaidro Dainis Poziņš.

Knuts Skujenieks. Dzejnieks, atdzejotājs, kritiķis. Arī cilvēks ar allaž un joprojām aktīvu un kritisko pozīciju. Cilvēks, kurš savulaik par šo pozīciju maksājis ar vairākiem gadiem ieslodzījumā padomju soda nometnē. 5. septembrī Knuts Skujenieks svinēs savu dzimšanas dienu. Raidījumā Šīs dienas acīm atskats uz tām reizēm, kad Knuts Skujenieks bija šī raidījuma viesis. Iespēja vēlreiz ieklausīties viņa atmiņās, pārdomās un viedokļos.

Nupat esam aizvadījuši mūsu valsts atjaunošanas de facto 25. gadskārtu. Raidījumā Šīs dienas acīm saruna par to, kā 1991. gada augusta pučs un Latvijas neatkarības atgūšana izskatījās no okeāna otra krasta, no Amerikas Savienotajām Valstīm, no Vašingtonas. Saruna ar Saeimas deputātu, savulaik Latvijas vēstnieku ASV Ojāru Ēriku Kalniņu.

21. augustā aprit 25 gadi kopš Latvijas neatkarības de facto atjaunošanas 1991. gadā. Nemaz tik daudz nav atlicis līdz Latvijas simtgadei, vien pāris gadi. Tāpēc sarunā raidījumā Šīs dienas acīm paraudzīsimies uz paralēlēm, uz kopīgo un atšķirīgo Latvijas situācijā 1918. – 1920. gadā – Latvijas neatkarības iegūšanas un izcīnīšanas laikā, un Latvijas neatkarības atjaunošanas laikā pagājušā gadsimta beigās. Raidījuma viesi vēsturnieki Valters Ščerbinskis un Edgars Engīzers.

1961. gada 13. augustā – pirms 55 gadiem toreizējā Vācijas Demokrātiskās Republikas valdība slēdza līdz tam brīvi šķērsojamo robežu ar Rietumberlīni. Tas bija sākums tā sauktajam Berlīnes mūrim, spilgtākajam Aukstā kara simbolam, kas uzskatāmi iemiesoja ar dzelzs priekškaru sadalīto Eiropu. Šī mūra krišana savukārt nozīmēja padomiskās Austrumvācijas beigas, Vācijas atkalapvienošanos un jauna laikmeta sākumu Eiropā. Saruna ar vēsturnieku Hubertu Knābi.

Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Otrā daļa. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu karš bija beidzies. Apmēram 100 gadus līdz Spānijas pilsoņu karam tā ir klusa Eiropas nomale. Spānija nepiedalās Pirmajā pasaules karā, kādi bija politiskie, sociālie un ekonomiskie satricinājumi un pretrunas, kas noveda pie šī konflikta. Sarunas pirmā daļa.  

Pirms 80 gadiem, 1936. gada jūlijā, Spānijā sākās pilsoņu karš, kas ilga gandrīz trīs gadus. Par to saruna raidījumā Šīs dienas acīm ar vēsturnieku Edgaru Engīzeru. Spānijas pilsoņkarš ir Latvijai salīdzinoši tāls, tomēr Latvijas vēsturei ar to ir zināma sasaiste un savā ziņā šis karš ir prelūdija Otrajam pasaules karam, kurš sākās dažus mēnešus pēc tam, kad asiņainais Spānijas pilsoņu karš bija beidzies. Apmēram 100 gadus līdz Spānijas pilsoņu karam tā ir klusa Eiropas nomale. Spānija nepiedalās Pirmajā pasaules karā, kādi bija politiskie, sociālie un ekonomiskie satricinājumi un pretrunas, kas noveda pie šī konflikta. Sarunas otrā daļa.  

Turpinot sarunas par Pirmo pasaules karu, šoreiz stāsts par notikumiem 1916. gada vasarā Austrumu frontē, par Krievijas armijas ofensīvu. Reizēm šo plašo uzbrukumu Austrumu frontes dienvidu galā teritorijā, kas ir tagadējā Rietumukraina, toreiz tās bija Austroungārijas un Krievijas pierobežas teritorijas, mēdz dēvēt arī par Brusilova ofensīvu. Krievijas armijai, par spīti tam, ka iepriekšējā gadā bijusi spiesta atkāpties, izdodas plaša un sekmīga ofensīva, kas turpinās vairākus mēnešus, sākoties 1916. gada jūnija sākuma sākumā līdz pat septembrim. Zinot Krievijas armijas līdz tam ne sevišķi spožo kauju pieredzi Pirmajā pasaules karā, vēsturnieks Dainis Poziņš stāsta, ar ko ir skaidrojams tas, ka Krievijas armijai izdodas izveidot šādu salīdzinoši veiksmīgu uzbrukumu.

Ciklā „Satumsums”: Holokausts Latvijā 1941. gada vasarā – 30 000–35 000 Latvijas ebreju iznīcināšana – okupantu režisēta līdzpilsoņu slepkavošana. Stāsta vēsturnieki Marģers Vestermanis un Artūrs Žvinklis.

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, turpinām sarunu ar vēsturnieku Hariju Tumanu. Sarunas pirmā daļa izskanēja 26. jūnija raidījumā Šīs dienas acīm.

Notikumi pirms 2000 gadiem – romiešu karavadoņa Germanika vadītais karagājiens pret ģermāņiem m.ē. 16. gada vasarā – noslēdza vairākas desmitgades ilgušās cīņas starp tobrīd savu varenības zenītu sasniegušo Romas impēriju un kareivīgajām ģermāņu ciltīm. Par Romas un barbaru attiecībām un to, ko no tām būs secināt mūsdienās, saruna ar vēsturnieku Hariju Tumanu. 

Pirms 75 gadiem – 1941. gada 22. jūnijā – sākās nacistiskās Vācijas uzbrukums Padomju Savienībai. Par šo Padomju-vācu karu un to ievadījušajiem notikumiem – vēsturnieks Inesis Feldmanis.

Nežēlīgās masu represijas, kuras Osmaņu impērijas Pirmā pasaules kara laikā vērsa pret tās armēņu tautības pavalstniekiem, lielāko tiesu tiek atzītas par genocīdu. Tomēr Turcijas valdība joprojām atsakās tam piekrist un asi reaģē uz katru jautājuma aktualizāciju. Par Armēņu genocīda problēmu pagātnē un šodien sarunā ar politologu un politiķi Veiko Spolīti.

1941. gada jūnijā kulminēja pret Latvijas tautu vērstās padomju represijas – notika 14. jūnija masu deportācija, savukārt nedēļu vēlāk karš starp PSRS un Vāciju pamudināja padomju represīvās struktūras rīkoties ar steigas diktētu nežēlību. 1941.gadā no 27.jūnija līdz 29.jūnijam Rīgas Centrālcietumā bez tiesas lēmuma tika nogalināti 99 Latvijas iedzīvotāji. 7.jūlijā Latvijas Okupācijas muzejā, pieminot traģiskos notikumus, tiks atvērta izstāde, kas būs apskatāma Čekas mājas pagalmā. Raidījuma Šīs dienas acīm viešņa Inese Dreimane uzsver: "Tas ir viens no traģiskākajiem pirmā okupācijas gada noslēguma nozieguma akordiem. Šis notikums ir atspoguļots gaužām tendenciozi un pēckara gados tas ir noklusēts. Arī apbedījuma vieta Rīgas Meža kapos tā dēvētie "Baltie krusti". Sešdesmito gadu beigās šī vieta tika nolīdzināta, krusti tika iznīcināti un šajā vietā līdz 1990. gadam notika virsapbedījumi. Ilgstošai noklusēšanai un propagandai vienlaikus ir viens kopīgs negatīvs aspekts, rezultātā noziegumi un traģēdijas pārvē

31. maijā pasaulē nākusi viena no izcilākajām latviešu visu laiku dzejniecēm un viena no spilgtākajām personībām 20. gadsimta latviešu dzejā - Vizma Belševica (1931.-2005.). Par Vizmu Belševicu saruna ar dzejnieci Ingmāru Balodi.

Ciklā Pirms 100 gadiem Eiropā – Jitlandes jūras kauja. Šī kauja, kas risinājās starp britu un vācu flotēm Ziemeļjūrā no 1916. gada 31. maijam līdz 1. jūnijam ir viena no lielākajām vēsturē un pēdējā šāda mēroga kauja, kas izcīnīta pamatā ar kuģu artilērijas palīdzību. Studijā vēsturnieks Dainis Poziņš (Kara muzejs).

18. maijs ir Krimas tatāru tautai traģisks datums – šai dienā 1944. gadā iesākās Krimas tatāru deportācija uz Uzbekistānu un citiem rajoniem aiz Urālu kalniem. Raidījumā Šīs dienas acīm stāstījums par Krimas tatāru etnosu un viņu likteni 20. gadsimtā. Izmantoti fragmenti no 2014. gada sarunām ar vēsturnieci Dainu Bleieri.

Cikla „Pirms simt gadiem Eiropā” raidījums.Latviešu strēlnieku bataljonu, vēlāk pulku, pirmās kaujas laikā no 1915. gada rudens līdz 1916. gada vasarai. Kad Krievijas valdība piekrita Latviešu strēlnieku bataljonu dibināšanai, doma bija strēlniekus kā vietējos, kā labus vietējo apstākļu zinātājus un valodas pratējus izmantot izlūkošanai, diversiju operācijām kā īpašo uzdevumu vienības. Vēlāk notika taktikas maiņa strēlnieku sakarā un viņus sāka izmantot kā regulāras kaujas daļas. Studijā Kara muzeja vēsturnieki Ilze Krīgere un Dagnis Dedumietis.