K Labk Dzvot

Nav jāgaida īpaša diena, vai īpašs laiks, lai darītu labu. Arī tad, ja mums ir aizņemta un steidzīga dzīve, ir iespējams atrast laiku, lai palīdzētu kādam, kam tas nepieciešams visvairāk. Par to, kā iesaistīties labo darbu darīšanā, runājam raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas labdarības organizācijas "Palīdzēsim.lv" vadītāja Ilze Skuja, "Palīdzēsim.lv" brīvprātīgās Gunita Mežniece un Diāna Macuka. "Labie darbi bieži vien ir vērtīgāki pašam, ne tam, kurš saņem, jo vērtībās, pozitīvās emocijas, iedvesma ir neatsverams ieguvums," vērtē Ilze Skuja. Gunita Mežniece stāsta, ka viņai bērni izauguši un domājusi par tālāko dzīvi, ko varētu darīt labu, kā varētu palīdzēt kādam, jo spēka pietiek. "Ienāca doma - kļūt par brīvprātīgo. Nezinu, ko es tur varēšu piedāvāt. Atvēru internetu, izleca man "Palīdzēsim.lv", saņēmos drosmi, aizgāju un piedāvāju, ja var tā teikt, sevi. Tur man atradās pielietojums," stāsta Gunita Mežniece. "Mēs vadām brīvbrīžus bērniņiem ar īpašām vajadzībām, ar kustību traucējumiem. Tas ir tād

Hroniskas sāpēs nav tikai kādas slimības simptoms. Tā var būt arī patstāvīga diagnoze. Tās nav adaptīvas un mēdz nereaģēt uz ārstēšanu. Par hronisku sāpju ārstēšanu saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta ārsts traumatologs, ortopēds Egils Strauss. Arī migrēna, karpālā kanāla radītās sāpes skaitās hroniskas sāpes. "Manā skatījumā 75-80 % migrēnas ir mugurkaula, kakla daļas problēmas. Tās ir tieši pirmo divu kakla skriemeļu problēmas, kuras daudzi negrib apskatīt, bet meklē iemeslus galvā. Manā skatījumā - 20 procenti un to pārējo meklējam zemāk," norāda Egils Strauss. Kas rada šīs sāpes? Egils Strauss, norādot, ka atbild nemedicīniski, saka, ka tā ir neapmierinātība ar dzīvi. Tā ir izpausme, tās ir emocijas, ikdiena, arī rutīna, kad "ejam ar galvu sienā - sāp, sāp". "Tad sasprindzinās kakla muskulatūra, tad paraujam uz augšu plecus, tad mazāk kustinām mugurkaula kakla daļu, tad sāpes aiziet pa pārējām muguras daļām," vērtē Egils Strauss.

Jau vairākus gadus 15.oktobrī Latvijā tiek atzīmēta Valsts valodas diena. Vai tā ir atzīmējama diena tikai ķeksīša pēc, spriežam latviešu valodas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa. Valsts valodas diena ir jauna tradīcija. Ir bijušas dažas konferences, lai to iedzīvinātu. Dite Liepa atzīst, ka laiks rādīs, vai šī diena iedzīvosies kā tradīcija ar noteiktiem pasākumiem. Turklāt šī nav vienīgā diena, kad runā par valsts valodu. Viņa arī vērtē, ka valodniekiem lielākie svētki ir konferences vai kādas grāmatas atvēršanas svētki. Andrejs Veisbergs arī piekrīt, ka Endzelīna konference, kas norisinās vienmēr 22. februārī, ir stabila tradīcija valodnieku vidē. Runājot par mākslīgā intelekta piedāvātajiem tulkojumiem, piemēram, BBC ziņām, ko kāds klausītājs komentējis, ka saprast var, bet kaut kas spocīgs, Andrejs Veisbergs atzīst, ka ar mākslīgo intelektu tā ir - būs kaut kas spocīgs. Viņš

Vai vasaras riepas pret ziemas mainīt jau tagad? Arī par to spriežam drošas braukšanas stundā raidījumā Kā labāk dzīvot. Stāsta Drošas braukšanas skolas direktors, autosportists Jānis Vanks un CSDD Rīgas Klientu apkalpošanas centra vadītāja vietnieks kvalifikācijas jautājumos Alberts Krūmiņš. Runājot par ziemas riepām un riepu maiņu, raidījuma viesi atzīst, ka vajadzētu sākt bez steigas tās mainīt. "Kad vidējā gaisa temperatūra diennakts laikā nepārsniedz +10 grādus kādu nedēļu, tas ir brīdis, kad nopietni vajadzētu sākt domāt par ziemas riepām," atzīst Jānis Vanks. "Ja mēnesī nobraucu 1000 kilometru un esmu uzlicis ziemas riepas mēnesi ātrāk, pirmkārt, nebūs rindas pie riepu maiņas servisiem un es būšu labāk sagatavojies braukšanai no rīta, kad ir plus 2-3 grādi, slapjš un +5 grādi - ziemas riepas strādā labāk," norāda Alberts Krūmiņš. Jānis Vanks arī atzīst, ka bieži satiksmē novēro, ka liela daļa auto vadītāju brauc pāri savām spējām. "Vai tā ir liela ticība, ka ar mums nekas nenotiks, vai... Man na

Oktobra piektdienas raidījumā Kā labāk dzīvot atvēlētas tiešraidēm, kurās stāstām par daudzdzīvokļu māju renovāciju. Šonedēļ dodamies uz Jelgavu, kur Pasta ielā atrodas pirmā Latvijā renovētā 12 stāvu māja.  Mājas iedzīvotāju un speciālistu pieredzi uzklausām raidījumā. Par pieredzi mājas atjaunošanā un sakārtošanā stāsta Jelgavas Pasta ielas 34. mājas iedzīvotājs Aleksandrs Smirnovs, mājas vecākais Viktors Valainis, būvnieks - Jelgavas uzņēmuma "SIA Tools Vendor" vadītājs Andris Vaišļa un Jelgavas nekustamā īpašuma pārvaldes tehniskais direktors Oļegs Kukuts. Konkursā "Energoefektivā ēka Latvijā" mājas vecākais Viktors Valainis saņēma žūrijas atzinību par ēkas atjaunošanas projekta vadību – izcilu piemēru ilgtspējīgai domāšanai, sekmējot ne tikai resursu taupīšanu, bet arī radot ērtu un sakoptu vidi.

Vai vientulība var ietekmēt cilvēka veselību? Ja jā, tad kādos gadījumos, un vai pastāv kādas kopsakarības, kas liek dažiem cilvēkiem vairāk ciest no vientulības nekā citiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē krīzes centra "Skalbes" pārstāves: krīzes tālruņa 116123 projektu vadītāja Kristīne Circene un klīniskā un veselības psiholoģe, Junga analītiķe, atbalsta grupu vadītāja Inese Ruka. Vientulība katru gadu pieaug. Trešdaļa zvanu, ko saņem krīzes centrs "Skalbes", ir saistīta ar vientulību. 41% vīriešu un 59% sieviešu runā par vientulību. Tālejoši tas ietekmē cilvēka psihisko un fizisko veselību. Vientulība nav nekas nenormāls, ja tā ieilgst, jāmeklē palīdzība. "Statistika liecina, ka pēc palīdzības, zvanot uz krīzes tālruni, vēršas sievietes visos vecumos, savukārt vīrieši palīdzību meklē vecumā pēc 35 gadiem, kad jau dzīvē ir kaut kas pieredzēts un viņi nonāk kādās grūtībās. Piemēram, izirst romantiskas attiecības. Mūsu dati liecina, ka viņi to pārdzīvo kā depresīvu stāvokli četras reizes biežāk nekā si

lgi nebūs jāstaigā pa Pierīgas privātmāju rajoniem, lai vasaras pievakarē izdzirdētu klusu kladzināšanu. Jā, vistas nav rets mājdzīvnieks arī piepilsētā. Bet vai vistu var turēt arī kā mīļdzīvnieku?  Par vistu turēšanu mājas apstākļos saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Sarunājas "Tautas putnkoju biedrības" valdes priekšsēdētāja Lāsma Midrijāne, viņa tur vistas savas ģimenes priekam un vajadzībām, šķirnes mājputnu audzētāja ar veterināro izglītību Mārīte Škapare, šķirnes mājputnu audzētājs ar ilgu gadu pieredzi putnkopībā Jānis Spurķis. Ierakstā uzklausām Montu un Mārtiņu Vīgantus. Viņī dzīvi pilsētā nomainījuši ar dzīvi laukos - Siguldas novada Inčukalna pagasta "Sviļos". Viņi savā piecu hektāru lielajā piemājas saimniecībā audzē 70 vistas un cāļus, arī četrus tītarus un trīs zosis. -- Latvijas Nacionālajā dabas muzejā no 11. līdz 13. oktobrim norisināsies izstāde „Vistu sēta. Latvijā audzēto vistu daudzveidība”. Izstāde iepazīstinās ar mazajās putnkopju saimniecībās audzēto vistu šķirņu daudzveidību, izceļ

Krūts un dzemdes kakla vēzi var lieliski ārstēt, ja slimība tiek atklāta laikus. Te lieti noderētu vēža skrīninga programmas, ja vien sabiedrības atsaucība veikt pārbaudes būtu lielāka. Par sabiedrības informēšanas kampaņu „Atrodi laiku sarunai, lai dzīvotu ilgāk!” un šobrīd pieejamiem vēža skrīninga veidiem interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Pārbaudīt veselību mudina ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs, ginekoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes docētāja Vija Veisa, onkoloģe-ķīmijterapeite, Latvijas Universitātes asociētā profesore Elīna Sīviņa un SPKC Pētniecības un veselības statistikas departamenta Reģistru pārraudzības nodaļas sabiedrības veselības analītiķe Renāte Putniņa. Lai mudinātu iedzīvotājus veikt valsts apmaksātos vēža skrīningus, Slimību profilakses un kontroles centrs (SPKC) oktobrī īsteno sabiedrības informēšanas kampaņu “Atrodi laiku, lai dzīvotu ilgāk!”. Vairāku  nedēļu garumā cilvēki visā Latvijā tiks informēti, kāpēc ikvienam ir svarī

1. oktobrī ir stājušās spēkā būtiskas izmaiņas parādu piedziņas kārtībā, kas paredz vieglākus nosacījumus parādniekiem, saglabājot viņu ikdienas rīcībā lielāku ienākumu daļu. Protams, ir tādi, kas nav apmierināti ar jauno kārtību. Par izmaiņām interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Skaidro Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju asociācijas padomes priekšsēdētāja Iveta Kruka un zvērināts tiesu izpildītājs Andris Spore. Skaidrojot pieņemtās izmaiņas, Iveta Kruka norāda, ka tagad visās lietu kategorijās ieturējuma princips ir vienāds, pēc viena algoritma. Cilvēkiem vislielākās bažas ir par piedziņu no minimālās darba algas. "Jā, piedziņa no minimālās darba algas tiks veikta, tā tiek veikta samērīgi, atbilstošā apmērām, jo ir jāsaprot, ka jābūt piedziņas neizbēgamības sajūtai. Ja ir nenokārtotas saistības, un mēs nerunājam tikai par ātrajiem kredītiem un banku kredītiem, mēs arī runājam par komunālo maksājumu parādiem, par aizdevumu kaimiņam, pa nolietiem griestiem kaimiņam, vai avārijas seku zaudējumu. Pi

Oktobra piektdienu raidījumi šogad atvēlēti izbraukuma tiešraidēm, kurās stāstīsim par daudzdzīvokļu māju renovācijas pieredzi. Par mājām, kur jau darbi paveikti, gan dosimies tur, kur vēl darāmi. Šoreiz viesosimies Carnikavā, kur mājas renovācija bija jāsāk faktiski piespiedu kārtā.  Par renovācijas plānošanu, lēmumu pieņemšanu, izmaksām un darbu gaitu raidījumā Kā labāk dzīvot stāsta SIA „Ādažu namsaimnieks” projektu vadītāja Sarma Novicāne-Lazdāne un SIA „Ādažu namsaimnieks” Apsaimniekošanas daļas vadītāja Iveta Amoliņa, būvuzraugs Raimonds Furmanis, būvdarbu vadītājs Rolands Ķirķis, SIA „AS Real Estate” valdes loceklis Atis Jakobijs un mājas iedzīvotāji Baiba Kravale, kura ir arī šī nama dzīvokļu īpašnieku biedrības valdes locekle, Edgars Sīmanis un Sarmis Ozoliņš.

Logi nav tikai mājas acis uz pasauli. Logi ir estētiska bauda, dizaina elements un arī vērtīgs risinājums gaismas un siltuma ziņā. Kā pareizi izvēlēties logus un kas jāzina, tos uzstādot, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Saprast to, kas jāzina par logiem, palīdz Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas pārstāvis Ivars Buls, SIA "REHAU" valdes priekšsēdētājs, Latvijas logu un durvju ražotāju asociācijas valdes loceklis Aldis Sirmačs un Patērētāju tiesību aizsardzības centra Preču un pakalpojumu uzraudzības departamenta Būvizstrādājumu, elektroiekārtu un energoefektivitātes uzraudzības daļas vadītājs /departamenta direktora vietnieks Ivars Jorniņš.  

Pasauli ir jāspēj pārsteigt un tas ir inovatīvās uzņēmējdarbības pamatu pamats. Cik radoši jaunu produktu un pakalpojumu izveidē esam, interesējamies raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas investīciju un attīstības aģentūras direktora vietniece investīciju un enerģētikas jautājumos Laura Štrovalde, uzņēmuma "Fungo" līdzdibinātājs Klāvs Balamovskis un „Labsoflatvia.com” galvenā redaktore, mentore Ieva Treija. Ierakstā uzklausām Jāni un Ievu Jomas. Viņi ir bijušie rīdzinieki, kas jau 17 gadus dzīvo Limbažu novada Skultes pagastā. Viņi laukos izveidojuši nelielu ģimenes uzņēmumu - audzē vistas un gatavo mājas plombīru "Gogelmogels". Viņi stāsta par ražošanas izmaksām un inovācijām. Kas pietrūkst, lai rastos inovatīvas idejas Latvijā? "Domāju, ka labai inovatīvai ideja vienmēr atradīsies finansējums. Par to esmu pārliecināta un redzu, kā tie, kas par savu ideju deg, un viņi ir testējuši, saņēmuši daudz atgriezeniskās saites un mācījušies no tā, tur nav problēmas, lai iegūtu finansējumu," norāda Laura Štrov

1. oktobrī pasaulē atzīmē Starptautisko senioru dienu. Šogad īpaši izcelta senioru sabiedriskā dzīve, saikne un saziņa ar līdzcilvēkiem. Kā nepalikt vienam un kāpēc vecumdienas ir īstais laiks, lai meklētu jaunas draudzības un atgūtu vecās? Kāpēc senioriem sabiedriskā dzīve ir tik svarīga, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro Rīgas Stradiņa universitātes vadošā pētniece Kristīne Šneidere, pārtikas bankas vadītāja Agita Kraukle, brīvprātīgā darba entuziasts Kristaps Kuzņecovs un Rīgas Stradiņa universitātes profesors, gerontologs Jānis Zaļkalns. Ierakstā stāsts par seniorie Alojā. Biedrībā "Alojas senori" jau 14 gadus darbojas velotūristu grupa. Šobrīd tajā ir 17 seniori, kas sezonas laikā - no maija līdz oktobrim - katru otrdienu dodas tuvākos un tālākos izbraukumos. Seniori uzrakstījuši projektu Teterevu fondam un par piešķirto naudu iegādājušies velosipēdus. Kristīne Šneidere norāda, ka viņas pētītais liecina, ka paradās saistība nevis starp to, cik daudz cilvēkam ir draugu, cik liels sociālo tīklu milzīgu

Latvijas Urologu asociācija aicina nebaidīties un laikus meklēt urologa palīdzību, jo šobrīd lielākajās Latvijas slimnīcās pieejamas jaunas diagnostikas un ārstēšanas iekārtas, kas ievērojami atvieglo uroloģisko slimību pacientu dzīvi. Kādas ir biežākās saslimšanas un ko darīt lietas labā, skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot. Studijā Rīgas austrumu klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Jansons un Latvijas urologu asoc.prezidents, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas urologs Juris Ponis. Ārsti atgādina, ka urologs gādā gan par sieviešu, gan vīriešu veselību. „Vīrieši ir pieticīgāki un pacietīgāki un dažkārt līdz galam nesaskata savas problēmas kā nopietnas, tāpēc vizītes pie ārsta mēdz būt novēlotas,” atzīst Juris Jansons. Ierasts, ka par vīriešu veselību līdz šim vairāk runāts novembrī, taču turpmāk urologi vēlētos sabiedrību uzrunāt visa gada garumā, atgādinot ne tikai par prostatas vēzi, bet arī citām saslimšanām, arī urīnceļu infekcijām, urīna nesaturēšanu, nierakmeņu slimībām.

Oktobrī kaut kas būs jārok. Kas tieši, to skaidrojam raidījumā Kā labāk dzīvot, kad pārrunājam, kādi darbi dārzā darāmi oktobrī. Stāsta Jāņa Aldermaņa dārzkopības direktore, bioloģijas zinātņu doktore Vija Rožukalne un dārzkope, kokaudzētavas "Dzērves" saimniece Maruta Kaminska.  

Sirsnīgas sarunas par sirdi – kas nāk sirdij par labu, ko sirds dažreiz grib pateikt, kā to saprast un sadzirdēt, un kā rūpēties par mūsu mazo, nenogurstošo motoru, lai tas pukstētu netraucēts? Raidījumā Kā labāk dzīvot atgādina Latvijas Kardiologu biedrības prezidents, kardiologs profesors Andrejs Ērglis, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja Inese Mauriņa un P.Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas fizioterapeite Līna Puga. 29. septembrī atzīme Pasaules sirds dienu. Inese Mauriņa atgādina, ka šīs dienas mērķis ir mudināt cilvēkus pievērst uzmanību tam, lai sirds ilgāk darbotos un lai cilvēkiem būtu laba veselība. Tāpēc akcentē trīs lietas: pirmā ir veselīgs dzīvesveids, kas ietver uzturu, kustības, arī miegu, atmest kaitīgos ieradumus un censties mazināt stresu. Otrs - pārbaudīt sirds veselību pie ģimenes ārsta. Trešais - atgādināt par sirds veselību arī likumdevējiem un lēmumu pieņēmējiem. Ir sākts darbs pie sirds un asinsvadu slimību plāna izstrādes, kur apkopotas labas iniciatīvas, bet ir svarīgi šo darb

Caur sirdi uz maciņu - tā var teikt par krāpniekiem, kuri savus upurus atrod iepazīšanās portālos. Ar jums vēlas iepazīties miljardu mantinieks, ASV armijas ģenerālis un pat Nigērijas princis, tikai viņiem visiem nez kāpēc ir nepieciešama neliela finansiālā palīdzība. Un tas ir tikai interneta krāpnieku izdomātā stāsta sākums, lai pilnībā iztukšotu jūsu bankas kontu. Kā neiekrist romantisko krāpnieku ķetnās un kāpēc cilvēki uztic savus līdzekļus kādam, ar ko tikko ir iepazinušies? Raidījumā Kā labāk dzīvot analizē Finanšu nozares asociācijas stratēgiskās komunikācijas vadītājs Kaspars Zālītis, "Swedbank Latvija" pārstāvis Jānis Krops, Finanšu nozares asociācijas un "Luminor" bankas krāpšanas novēršanas eksperte Marija Celma un Rīgas Stradiņa universitātes Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras docents Artūrs Utināns. "Neuzzinām par romantiskās krāpšanas stāstiem bieži, jo cilvēkiem ir liela kauna sajūta. Ja vēl uzķeries uz kādas bankas vai policijas, bet šeit ir dziļi emocionāla saikne, aiziet

Rudens ir laiks, kad pilsētās atsākas aktīva rosība īres tirgū. Pēdējos gados tendences Rīgā nav iepriecinošas - piedāvājums mazs, cenas - augstas. Kāda šobrīd ir situācija īres tirgū Rīgā un reģionos? Kas jāņem vērā, veidojot īres līgumu un kādi pienākumi un tiesības attiecas uz īrniekiem un izīrētājiem? Raidījumā Kā labāk dzīvot situāciju analizē uzņēmuma "Latio" nekustamo īpašumu darījumu vadītāja Laura Bergmane, uzņēmuma "Bonava Latvija" pārdošanas un mārketinga vadītājs Kaspars Ekša, zvērināts advokāts, juristu biroja "Sorainen" jurists Jorens Jaunozols. Komentārus par nodokļu maksāšanu izīrējos savu nekustamo īpašumu sniedz VID Nodokļu pārvaldes Konsultāciju daļas Vidzemes nodaļas vadītāja Sarmīte Grāpēna.

No nākamās vasaras precēm un pakalpojumiem interneta vidē jākļūst pieejamiem visiem cilvēkiem, arī tiem, kuriem ir funkcionāli traucējumi. Šobrīd ar to nesokas labi - to apliecina Tiesībsarga un uzņēmuma "TestDevlab" pētījumi. Kā situāciju uzlabot, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē biedrības "Apeirons" valdes priekšsēdētājs Ivars Balodis, Tiesībsarga biroja Diskriminācijas novēršanas nodaļas vadītāja Anete Ilves, uzņēmuma "TestDevLab" Mārketinga vadītājs un pētījuma idejas autors Jānis Tipainis un uzņēmuma "Tilde" Biznesa attīstības vadītājs Kaspars Kauliņš.

Paraolimpietis vai tomēr paralimpietis? Informatīvais vai informācijas karš? Atbildes Kā labāk dzīvot latviešu valodas stundā. Skaidro Latvijas Universitātes profesors, valodnieks un tulks Andrejs Veisbergs un filoloģijas doktore, valodniece Dite Liepa.