Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Saglabāt saikni ar Latviju un latvietību dzīvojot Amerikā trešajā vai ceturtajā paaudzē ir izaicinājums, tāpēc Amerikas Latviešu apvienības bērnu un jauniešu latviskās audzināšanas un izglītības programma “Pavadi vasaru Latvijā” piedāvā ASV latviešu izcelsmes jauniešiem vecumā no 20 līdz 29 gadiem praktizēties dažādās Latvijas kultūras, valsts iestādēs un privātos uzņēmumos, tādējādi rodot piederību Latvijai un latviešu tautai. Ar prakses dalībniekiem tiekamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījumā viesi: Sabīne Brunovskis, praksē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrā(LIAA) Biznesa inkubatoru departamentā, Solvita Kārkliņa, praksē uzņēmumā “Printful, Dāvis Berkolds, pašreiz strādā “ AmCham LATVIA” (Amerikas tirdzniecības palāta Latvijā), Aleksandrs Konters, praksē Latvijas Nacionālās bibliotēkā, Nikolajs Pone, praksē Latvieši pasaulē muzeja pētniecības centrā. Kā arī Ginta Zalcmane, Latvijas Nacionālās bibliotēkas Informācijas pakalpojumu un SBA (Starpbibliotēku abonementu) nodaļas vadīt

Kāpēc ārlatviešiem saziņā ar valsti būtu svarīgi papildus norādītajai adresei ārvalstī deklarēt vēl arī vienu adresi Latvijā vai ārvalstīs. Šādu iespēju paredz Ministru Kabinetā atbalstītais likumprojekts “Grozījumi Dzīvesvietas deklarēšanas likumā”. Šī likumprojekta būtību skaidrojam raidījumā “Globālais latvietis. 21.gadsimts kopā ar ekspertiem.  Kādos gadījumos papildus deklarētā adrese varētu atvieglot atgriešanos Latvijā, analizē Latvijas Pašvaldību savienības padomniece finanšu un ekonomikas jautājumos Sanita Šķiltere, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieka vietnieks Uldis Apsītis un Vidzemes plānošanas reģiona koordinatore remigrācijas jautājumos Ija Groza. Pirms diskutējam ar ekspertiem, sazināsimies ar Sandu Bogomazovu, kura Latvijā atgriezīsies 5. jūlijā pagaidām kopā ar meitiņu, kura rudenī sāks apmeklēt pirmsskolu. VIņai jautājam, cik būtiska ir loma deklarētai adresei, lai kārtoto ar atgriešanos saistītos jautājumus. Ar videozvana starpniecību sarunai līdzi seko un tajā iesaistās

Pirmo reizi savām acīm redzēt to, par ko līdz šim stāstījuši vecāki vai vecvecāki, par ko lasīts grāmatās; visu laiku runāt latviski un ceļot kopa ar vienaudžiem. Par izglītojošā ceļojuma “Sveika, Latvija!” programmu, kuru jau divdesmit piekto gadu rīko Amerikas Latviešu apvienība, par kopības sajūtu, par jauniem paziņām un emocijām saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: projekta „Sveika, Latvija!” koordinatore Anita Ozola, kura ar projektu jau saistīta 13 gadus, projekta „Sveika,Latvija!” audzinātāja Kristīne Daliņa no Austrālijas, nometnes dalībniece Emīlija Cīrule un viņas tētis Ēriks Cīrulis arī no Austrālijas. Ēriks Cīrulis pirms pāris gadiem bijis audzinātājs šajā projektā. Sazināsimies arī ar Amerikas Latviešu apvienības ģenerālsekretāri Marisu Gudro Amerikā, viņa stāsta, kā projekts “Sveika, Latvija” aizsācies. Projekta ietvaros 13-15 gadus veci Amerikas un Austrālijas jaunieši pavada divas nedēļas Latvijā. Tikko noslēgusies nometne 22 jauniešiem, Latvijā viesojās astoņ

Latviešu Kopības Vācijā arhīvs, kas glabājas Latviešu centra Minsterē ēkā, ir vērtīga, bet līdz galam nesakārtota dažādu vēstures materiālu krātuve. Tajā atrodas liecības par latviešu dzīvi Vācijā pēc Otrā pasaules kara. Par Minsteres Latviešu ģimnāziju, kuru beidzis jaunievēlētais Latvijas Valsts prezidents Egils Levits, bet Ministru prezidents Krišjānis Kariņš Minsteri nodēvējis par pagrieziena punktu savai latvietībai, par bibliotēku, kas pieteikusi savu atdzimšanu, un par latviešu draudzes vēsturi saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Tie ir arhīvi, kas glabā sabiedriskos un arī personīgos dokumentus un liecības. Daļa no šīs vēstures ir atrodama Latvijas arhīvu krājumos, kā arī muzejā LaPa (Latvijā), kur ir izveidota kolekcija, kas visu laiku tiek papildināta. Studijā aculiecinieki – laikabiedri tā laika notikumiem Minsterē: Aija Ebdene, Latviešu Kopības Vācijā padomes pārstāve, Zuze Krēsliņa-Sila, Latviešu Kopības Vācijā padomes vicepriekšsēde, Klāvs Bērziņš, Latviešu evaņģēliski luteriskās

Atbraukt, aizbraukt, pārbraukt, atgriezties, iegriezties, emigrēt un reemigrēt – termini, kas skar teju ikvienu Latvijas iedzīvotāju un šoreiz tieši par aizbraukšanu un atbraukšanu, iegriešanos vai atgriešanos saruna. Madara Merle ar ģimeni atgriezusies Latvijā no Francijas. Ko nozīmē atbraukt mājās, kā un cik viegli pieņemt šo lēmumu un kā organizēt pašu pārvākšanos, viņi izvēlējušies no Francijas uz Latviju braukt ar treileri, ceļojot pāri pusei Eiropas. „Mani sauc Madara, nu jau Merle, kas tulkojumā nozīmē "melnais strazds". Ar Florianu mēs iepazināmies Islandē, brīvprātīgā darba ietvaros. Pēdējos divus gadus esam seškājīgi, Emīls piedzima Francijas rietumos 2017. gadā. Šobrīd esam atbraukuši uz Latviju,” iepazīstina Madara. „Es nesaku "atpakaļ", jo četriem no mums pieciem, trušus ieskaitot, tas ir drīzāk uz priekšu, un arī mana māju sajūta viļņojas starp dažādām mājām, kurām ir maz sakara ar valstu robežām. Mēs nekad ilgi neprātojam gana labus argumentus, ja uzreiz jau sajūtam, ka kaut kas ir jādara. Tad

Dzīvojot ārvalstīs mamma latviete, kura labu gribēdama ar bērnu runā lauzītā svešvalodā - nav mīts, bet gana bieža parādība. Un tas ir tikai viens no iemesliem, kāpēc dzimtā valoda - latviešu valoda ārlatviešu bērniem var kļūt par svešvalodu, tāpēc šoreiz diskusija par to, kā neapjukt un kā saglabāt latviešu valodu, bet kur no jauna apgūt dzīvojot svešumā. Studijā Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece Gunta Arāja un Latvijas Universitātes pētniece Daina Grosa.

Diasporas likums ir stājies spēkā jau no šī gada janvāra, bet vai tas darbojas pilnā apmērā un kas vajadzīgs, lai tas sāktu strādāt? Kuri likuma panti šobrīd vēl nedarbojas un kad tie varētu sākt darboties? Kā to, kas izklāstīts uz papīra, iedzīvināt realitātē, kā un kurš dalīs ārlatviešiem paredzēto valsts finansējumu? Cik vienoti skatījumā uz Diasporas likumu ir ārlatviešu organizāciju vadītāji, bet cik – „diasporietis parastais”. Saruna par to raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Studijā diskutē: Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēde, Aivars Groza, Ārlietu ministrijas speciālo uzdevumu vēstnieks diasporas jautājumos, Didzis Meļķis, sabiedrības iniciatīvu platformas “ManaBalss.lv” satura redaktors, un Aira Priedīte, Eiropas Latviešu apvienības Izglītības padomes pārstāve. Sazināmies ar Ilzi Ceiču, biedrības „Labo cilvēku klubs” vadītāju Īrijā.

Cik aktīvi tie, kas izvēlas pēc ārzemēs pavadītā laika atgriezties Latvijā, iesaistās uzņēmējdarbībā? Kāpēc 2018.gadā Latgales un Rīgas plānošanas reģionā netika atbalstīta neviens no grantu programmas pieteikumiem? Uzņēmēju pieredze un valsts iestāžu darbinieku skaidrojumi raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Reģionālās politikas departamenta direktors Raivis Bremšmits, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Jelgavas biznesa inkubatora vadītājs Ņikita Kazakevičs un uzņēmuma „Vistiņ' klāt jeb BER FOOD” viena no izveidotājām Brocēnos Liene Vekļuka. Sazināmies arī ar Latgales reģionālo remigrācijas koordinatori Astrīdu Leščinsku, kura ieskicē problēmas, ar kurām saskaras reemigranti cenšoties iekļauties biznesa vidē Latvijā. Sazināmies arī ar Kasparu Elartu, kurš iepazīstina ar savu pieredzes stāstu. Viņš pēc desmit Nīderlandē aizvadītiem gadiem tagad jau trešo gadu ir Dobeles novadā Auru pagastā, kur nodarbojas ar koka iepa

Diasporas organizācijas Eiropā, kas apvienojušās Eiropas Latviešu apvienībā (ELA),  piesaka sevi kā pietiekami ietekmīgu spēku, ar kuru jārēķinās gan Pasaules Latviešu apvienībai, gan Latvijas valdībai. Kā sevi pozicionē jaunā Eiropas Latviešu apvienības vadība, kādas intereses ELA pārstāv un kādi ir tās galvenie darbības virzieni? Skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Elīna Pinto, Eiropas Latviešu Apvienības priekšsēde (Latviešu kopība Vācijā), Agnis Sauka, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēža vietnieks (Beļģija) un Lelde Vikmane, prezidija locekle, Eiropas Latviešu apvienības kultūras padomniece (Latviešu apvienība Francijā). Sazināmies ar Latviešu biedrības Austrijā prezidentu Uldi Kalniņu un Latviešu biedrības Turcijā vadītāju Skaidrīti Dzeni.

Tuvojoties XV dziesmu svētkiem Kanādā, esam saņēmuši mudinājumu no saviem klausītājiem vēlreiz pārrunāt jautājumus par tautastērpu. Tautastērps vai tautiskais apģērbs, vai mūsdienās būtu jānosaka robežas tautas tērpa izskatam un lietojumam? Cik tālu var nodarboties ar tautas tērpu stilizāciju? Par pilsoniskām aktivitātēm diasporā un biedrības "Mans tautastērps idejām, un arī par to, kā ārlatvieši šūdina savus tautastērpus, gatavojoties svētkiem, pārrunājam raidījumā raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viešņas studijā: Latvijas Nacionālā kultūras centra vadītāja Signe Pujāte, tautas lietišķās mākslas un tērpu speciāliste Linda Rubena un biedrības "Mans tautastērps" pārstāves no Jelgavas Ilze Strēle un Ginta Zaumane. Visas četras raidījuma viešnas ir ģērbušās tautastērpā. Signei Pujātei ir Ventspils tautastērps, Lindai Rubenai - Ziemeļvidzemes, Ilzei Strēlei - Zemgales, Gintai Zaumanei - arheoloģiskais tērps. Raidījuma viešņas aicina 4. maijā tērpties tautastērpā un arī piedalīties Rīgā tauta

Šobrīd ārlatvieši informāciju iegūst no atsevišķām mājas lapām, portāliem un domubiedru grupām. Bet vai ar to ir gana? Kā vienot diasporas informācijas telpu visā pasaulē, vai nepieciešams veidot diasporas mediju sadarbības platformu un ko tas nozīmē? Saruna raidījumā “Globālais latvietis. 21. gadsimts.” Studijā diskutē portāla “Latviesi.com” galvenais redaktors Kristaps Grasis, Latvijas Republikas oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” valdes loceklis Dainis Mjartāns, laikrakstu „Laiks” un „Brīvā Latvija” redaktore Ligita Kovtuna un biedrības „Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes locekle Māra Rūse. Sazināmies arī ar Eiropas Komisijas angļu tulkotāju nodaļas vadītāju Valdu Liepiņu, Īrijas latviešu ziņu portāla „Baltic-Ireland” direktori Laimu Ozolu un Latvijas izcelsmes studentu un pētnieku Lielbritānijā asociācijas vadītāju Sandru Martinsoni.

Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, cik svarīga ir Latvija un latvietība, par to, kā saikni nezaudēt, dzīvojot tālumā, un kā atgriezties Latvijā tad, ja dzimis esi pavisam citā pasaules malā. Tiekamies ar Aivara un Nikolas Sinku ģimeni no Lielbritānijas, kā arī viņu meitām - Elīzu, Annu un Māru, kura kopā ar savu vīru Kristoferu Volšu-Sinku Latvijā dzīvo vairākus gadus. Raidījumā arī saruna par komponistu Tālivaldi Ķeniņu, kuru 22. aprīlī pieminēsim simtajā dzimšanas dienā. Par Tālivaldi Ķeniņu profesors Jāzeps Vītols esot teicis “Putra, putra!” kad noklausījies noklausoties tolaik jaunā mūziķa pavirši nospēlētās paša kompozīcijas. “Es viņu sava klasē uzņemt nevaru, bet ja profesors Ābele (Ādolfs) apņemas, tad es nepretošos,” teicis Vītols. Diez vai toreiz Jāzeps Vītols nojauta, ka topošais komponists un pianists kļūs par starptautiski pazīstamu mūziķi ārpus Latvijas. Par Tālivalda Ķeniņa dzimšanas dienas pasākumiem Kanādā stāsta viņa dēls Latviešu dziesmu svētku biedrības Kanādā pr

Gandrīz 50 % Eiropā dzīvojošo latviešu kā lielāko draudu Latvijai norādījuši tieši veselības aprūpes un sociālās sistēmas nesakārtotību. Sociālās apdrošināšana ierobežojumi ir milzu šķērslis, lai atgrieztos dzimtenē, un tas skar katru potenciālo atbraucēju. Kā šā brīža situāciju ārlatviešu veselības aprūpē uzlabot, vai un ko mainīs Diasporas likums, kā arī, ko varam darīt lietas labā paši? Par to raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts diskutē Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienības biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka un Nacionālā veselības dienesta Starptautiskās sadarbības nodaļas vadītāja Andreta Līvena. Raidījumā sazināmies ventspilnieci Irēnu Konrādi, kura pagājušajā vasarā kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā. Sazināmies arī ar reģionālo remigrācijas koordinatori Vidzemē Iju Grozu, Zviedrijas Sociālās apdrošināšanas aģentūras eksperti Ievu Reini un Kārli Albergu, kas strādā par veselības aprūpes uzlabošanas ekspertu Lielbritānijā.

Kas motivē ārlatviešus Eiropā iesaistīties latviešu biedrību darbā, piedalīties vēlēšanās, ziedot labdarībai, aktīvi komentēt visai sabiedrībai svarīgas norises sociālajos tīklos? Kādi ir šķēršļi, kas traucē viņus iesaistīties savu mītnes zemju sabiedriskajā dzīvē? Ko ārpus Latvijas dzīvojošajiem nozīmē politika – dalība vēlēšanās, iesaistīšanās politikā, to vaicājam, gaidot Eiropas Parlamenta vēlēšanas, kas norisināsies 25.maijā. Kāds ir diasporas politiskais profils un diasporas politisko vērtību analīze raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts vērtē Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāja Kristīne Bērziņa, žurnālists, dzejnieks un publicists Ojārs Jānis Rozītis un Inta Mieriņa, Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra direktore. Sazināmies arī ar Briseles latvieti Raimondu Aronieti, kuru darba gaitas ir aizvedušas uz Parīzi, Eiropas Latviešu apvienības prezidija priekšsēdi Elīnu Pinto, kura pārstāv Latviešu kopību Vācijā, un Lielbritānijā dzīvojošu latvieti, Mančesteras domes d

Neatgriezeniski pazūd diasporas mantojums. Gana skaļi skan, bet tas ir fakts, ka liela daļa vēsturisko liecību par trimdas latviešu dzīvi nākamajām paaudzēm nesaglabāsies. Gluži vienkārši dažādu apstākļu dēļ dokumenti nav saglabāti un nav skaidrības, kur piemēram, tagad likt Krēsliņu dzimtas vēsturiskās liecības, vai kur glabājas dīpīšu arhīva materiāli. Tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts saruna par to, kur un kādā stāvoklī atrodas trimdas arhīvi, cik mērķtiecīgi norit darbs pie to apzināšanas un digitalizācijas, kāda ir iesaistīto organizāciju atbildība. Raidījuma viesi: Latvijas Valsts arhīva Personu fondu un ārvalstu dokumentu nodaļas vadītāja Inese Kalniņa, muzeja un pētniecības centra “Latvieši pasaulē” dibinātāja un aktīva brīvprātīgā Arta Savdona, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītājs Toms Ķikuts un Ņujorkā dzimusi latviete, bijusī Latviešu centra Minsterē administratore Zuze Krēsliņa-Sila. Sazināmies ar Inesi Auziņu-Smitu, Lielbr

Latviešu valodas uzturēšana ārpus Latvijas – kas tas ir?  Pienākums vai atbildība? Kā veiksmīgāk bērnus iesaistīt diasporas nedēļas nogales skolās, kā darbojas skolas ar stabilām tradīcijām, kur un kā rodas jaunas latviešu skolas diasporai, un arī par iespējām tālmācībā uzlabot dzimtās valodas prasmes, diskutējam  raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latviešu valodas aģentūras direktora vietniece, Izglītības daļas vadītāja Dace Dalbiņa, Latviešu valodas aģentūras "Class-Flow" tālmācibas skolu diasporas bērniem vadītāja Santa Kazāka un Eiropas Latviešu Apvienības Izglītības grupas vadītājs Kristaps Grasis. Kā darbojas Berlīnes latviešu skolas, video sižētā stāsta tās vadītāja Vinija Folkmane. Sazināmies ar Sandru Grantu Anglijā, kuras dēls Lauris latviešu valodu apgūst tālmācības programmā. Sazināmies arī ar Daigu Gobu un viņas dēlu Darjusu no Zviedrijas, kurš arī apgūst latviešu valodu apgūst tālmācības programmā. Uzklausām arī Baibu no Skotijas, visiem trim viņas bērniem vienīgā val

Raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts turpinām sarunu par remigrāciju, uzklausām reālus pieredzes stāstus, jo studijā ir divi viesi, kuri ir atgriezušies dzimtenē, atbildām uz jautājumiem, kuri neatbildēti tiem, kuri tuvākajā laikā plāno braukt mājup, un centīsimies sniegt norādes, kur meklējama “pirmā” palīdzība, ja tā to var saukt, remigrantiem. Un vēl – ieskicējam mītus un realitāti par to, kāds tad ir reemigrants. Raidījuma viesi: Rudīte Dreimane, kura ir salīdzinoši nesen atgriezusies Latvijā no Spānijas un šobrīd strādā degvielas uzpildes stacijā, vēl studijā ir vides inženieris Jānis Geduševs, kurš strādājis vairākās Eiropas valstīs un kopumā ārpus Latvijas pavadījis septiņus gadus; kā arī divas ekspertes, kuras varēs sniegt atbildes un jau pieminētās norādes, kur meklēt atbalstu tiem, kas atgriežas vai vēl tikai plāno to darīt: EURES tīkla Latvijā jeb Eiropas darba mobilitātes portāla pārstāve Līga Baufale un reģionālā remigrācijas koordinatore no Vidzemes Ija Groza. Sazināmies ar ALTUM valdes p

Vai mēs zaudējam gudrus cilvēkus, kuri palīdz attīstīt zinātni citur? Vai ārvalstīs dzīvojošie speciālisti ar savu globālo pieredzi un zināšanām var sekmēt zināšanu apmaiņu un zinātnes attīstību arī Latvijā, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Šodien saruna par talantu migrāciju un par “smadzeņu” jeb augsti kvalificētu speciālistu  aizplūšanu, kas ir izaicinājums, ar ko sastopas zinātne, bet noteikti ne tikai zinātne, arī uzņēmējdarbība Latvijā. Bet galvenais, par ko diskutējam, kā panākt, lai pasaules pieredzi guvušie atgrieztos dzimtenē. Raidījuma viesi: Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa, Latvijas Universitātes „Diasporas un migrācijas pētījumu centra” vadošā pētniece Baiba Bela, hidrobioloģe pēcdoktorantūras pētcniece Latvijas hidroekoloģijas institūtā Inta Dimante-Deimantoviča, ir darba pieredze Norvēģijā, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības biroja vadītāja Kamena Kaidaka un darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs un vadītājs Jānis Kreil

Pasaules latviešu jaunatnes seminārs “2x2” ir unikāla satikšanās telpa, kas saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules, zinošus un iedvesmojošus lektorus, ieviržu un projektu vadītājus, kā arī domubiedrus un tos, kuri domā atšķirīgi. Šogad vasarā seminārs “2x2” atgriežas Kanādā pēc 30 gadu prombūtnes. Kāda bijusi “2x2” vēsturiskā nozīme latvietības saglabāšanā, kā mainījusies diasporas jauniešu izpratne par Latviju un kas raksturo “2x2” kustību mūsu laikos, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Viesi studijā: Liene Dindone, pasaules latviešu jaunatnes semināra "2x2" padomes priekssēdētāja, Āris Pūseps, pasaules latviešu jaunatnes semināra „2x2“ dalībnieks, Rozīte Katrīna Spīča, pasaules latviešu jaunatnes semināra „2x2“ dalībniece, kura pirms gada viņa  bija  Austrālijā, lai ne tikai sasildītos svelmainajā vasaras saulē, bet arī piedalīties Austrālijas 35. Jaunatnes dienās Sidnejā, un Dārta Apsīte, kura vadīs nākamo „2x2” nometni Latvijā, kas norisināsies Latgalē augustā. Sazināmies ar

Pasaules Brīvo latviešu apvienību (PBLA) nu jau gadu vada tās priekšsēde Kristīne Saulīte un vice priekšsēdis Pēteris Blumbergs. Par tradīciju kļuvusi PBLA tikšanās ar Ministru prezidentu. Kā mainījusies PBLA izpratne par sadarbību ar Latviju, kas apspriests, tiekoties ar valdības vadītāju, kāda ir Diasporas likuma ietekme uz tās darbību un kuri ir tie trīs vaļi, kas ir apvienības pamatā – skaidrojam raidījumā Globālais latvietis.21.gadsimts. Raidījuma viesi: Pasaules Brīvo latviešu apvienības priekšsēdē Kristīne Saulīte, Pasaules Brīvo latviešu apvienības Valdes vicepriekšsēdis, Amerikas latviešu apvienības (ALA) priekšsēdis,advokāts Pēteris Blumbergs un Ziemeļkalifornijas latviešu biedrības vadītājs Mārtiņš Andersons. Sazināmies arī ar Ziemeļvalstu diasporas izglītības grupas vadītāju Ievu Reini un organizācijas ”Ar pasaules pieredzi Latvijā” valdes priekšsēdētāja Māru Rūsi. Izglītība, drošība, kultūra un visa veida sadarbība ar Latviju ir galvenie Pasaules brīvo latviešu apvienības darbības virzieni. Apv